Kāda, jūsuprāt, ir robeža starp vārda brīvību, kas demokrātijā absolūti nepieciešama, un individuālās brīvības izpausmi, kas apdraud sabiedrības, valsts drošību? Piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova gadījums daudziem lika aizdomāties. (Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu drošības policija 2008.gadā aizturēja uz neilgu laiku vietējā avīzē publicētu izteikumu dēļ par lata devalvāciju.)

Toreiz es vēl nebiju iekšlietu ministre.

Kāda būtu jūsu nostāja?

Man kā ministrei pēc likuma nostāja nedrīkstētu būt. Ja būtu opozīcijā, tad es varētu izteikties. Taču domāju, ka ir ļoti strikta robeža starp demokrātiju un anarhiju. Tas, kas grasījās notikt Bauskā, bija uz robežas ar anarhiju. Tas pats ar vārda brīvību. Ir kaut kāda robeža. Ja tu to pārkāp, atpakaļceļa vairs nav. Par meteorītu runājot – visi atzina, ka robeža ir pārkāpta.

[...]

Kāda, jūsuprāt, ir ideālā kārtība valstī?

Vajag iedomāties, kas notiktu, ja neko valstī nekontrolētu. Es daru vienkārši to, par ko man maksā algu – visu kontrolēju.

unpy

Ja par visu cits ir tik sīks un mazsvarīgs, ka negribas lieki pirkstus kustināt, tad par anomāliju/likumsakarību gan uzdrošināšos iebilst.

Anomālija ir ievēlēts saprātīgs cilvēks. Izņemot tos gadījumus, kad mērķtiecīgi tiek iets politikā kā uz biznesu.

pinjons

Tad saki kuri no patreizējiem ievēlētajiem Eiropas valstu līderiem ir Bušveidīgie vai arī normālie, kuri iet uz politiku kā biznesu? Vai ņemot to pašu ASV - cik daudz prezidenti tās vēsturē varētu predendēt uz to, ka ir bijuši vēl sliktāki par Bušu? Ja orientējies šajā jautājumā, tad tev nevajadzētu būt grūti atrast n-tos anomāliju vai biznespolitiķu piemērus.