- 30.10.09 13:28
-
Par 3.punktu - tiešām būtu ļoti jauki, ja ministrs apzinātos, ka, viens no ministra galvenajiem uzdevumiem ir sabalansēt "savējo" un "sabiedrības" intereses. "Lielajās" ministrijās gan ar to vienmēr ir bijušas un būs problēmas, jo "savējie" pie reizes ir ievērojams vēlētāju skaits un tos aizstāvēt ir gan ērtāk, gan politiski izdevīgāk.
Par 4. - arī būtu ļoti jauki, ja iekšlietu ministrs šo tēzi ik pa laikam atcerētos. Ja visi ministri to atcerētos. Ja Saeimā tas būtu uzrakstīts kaut kur uz sienas. Viena no mūsu lielākajām problēmām, manuprāt ir, ka mums ir vienkārši par daudz visa veida normatīvo aktu, attiecīgi, visa veida regulējumu un ierobežojumu. Un tas viss finālā ne tikai rada pārliekas kontroles sajūtu, bet arī maksā padārgi.
Par 5. - grūti nepiekrist tam, ka "Eiropas demokrātiskajās valstīs pulcēšanās brīvība tomēr tiek uzskatīta par nozīmīgāku nekā teorētiski riski sabiedriskajai kārtībai. Nav taisnība, ka “nedrīkst vieni protestēt uz citu rēķina,” – streiki un protesta demonstrācijas gandrīz vienmēr apgrūtina apkārtējos, bet demokrātiskas valstis ir gatavas šo cenu maksāt." Nu, labi - tagad atbrīvoja ceļu. Ja mums būtu spēcīga pārvadātāju arodbiedrība, kura uztaisītu streiku a la "trešdien plkst.11:00 katra fūre apstājas tur, kur ir un tās vadītājs pazūd uz trim stundā" - ko tad? Sadzītu ar stekiem atpakaļ pie stūres?:))
1,2 - tā gan tāda muļķošanās. Ministrs nedrīkst atteikties no tikšanās ar mikroarodbiedrību, jo? A ar mani ministrs vienu pašu drīkst atteikties tikties? Par Segliņu vispār murgs. Kas viņi - mīļākie kaut kādi? Kādas personigās attiecības, kāds personiskais aizvainojums?
6.,7.,8. - nedrīkst, nepieklājas, nevajadzētu runāt muļķības. Ja politiķi negvelztu muļķības un adekvāti uzvestos, viņus nekad neievēlētu:))