- 2009.04.26, 19:50
- Man īstenībā ir drusku kauns ka es tik bieži metu liberāli un right-wing orientētas pārdomas, jo mēs zinām ka tā ir tikai fasāde un īstenībā lietas tiek bīdītas pavisam citādi. Right-wing vārdi nesaskan ar darbiem. Viņu agenda nesakrīt ar retoriku.
Tāpēc jāskatās būtu uz left-wing spēkiem, jo tiem darbi ir tuvāki vārdiem. Bet vai tā ir? Vai left-wing ievēlot nemet kažoku uz otru pusi, un piesūcas silei vēl negausīgāk? Ar sociālistiem un komunistiem tas, vēsturiski, ir apstiprinājies. Vai pasaulē ir bijusi korumpētāka, melīgāka un vairāk izvirtusi organizācija nekā Padomju Savienības komunistiskā partija? - 43 rakstair doma
- 27.4.09 13:04 #
-
tad jau mēs īstenībā par vienu un to pašu: tu vnk sašuvies par to ka tavā izpratnē "korupcija" ir ļoti šauri definēts jēdziens - kukuļdošana/kukuļņemšana/kukuļu izspiešana.
nē, korupcija ir "corruption", http://dictionary.reference.com/dic?q=corruption
un "bribery" ir tikai viena apakšnozīme...
cor⋅rup⋅tion [kuh-ruhp-shuhn] Show IPA
–noun
1. the act of corrupting or state of being corrupt.
2. moral perversion; depravity.
3. perversion of integrity.
4. corrupt or dishonest proceedings.
5. bribery.
6. debasement or alteration, as of language or a text.
7. a debased form of a word.
8. putrefactive decay; rottenness.
9. any corrupting influence or agency.
Origin:
1300–50; ME corrupcio(u)n (< AF) < L corruptiōn-, s. of corruptiō. See corrupt, -ion
Synonyms:
2. dissolution, immorality. 8. rot, putrefaction, putrescence, foulness, pollution, contamination.
Antonyms:
1–3. purity. 3, 4. honesty.
Corruption
Cor*rup"tion\ (k?r-r?p"sh?n), n. [F. corruption, L. corruptio.]
1. The act of corrupting or making putrid, or state of being corrupt or putrid; decomposition or disorganization, in the process of putrefaction; putrefaction; deterioration.
The inducing and accelerating of putrefaction is a subject of very universal inquiry; for corruption is a reciprocal to "generation". --Bacon.
2. The product of corruption; putrid matter.
3. The act of corrupting or of impairing integrity, virtue, or moral principle; the state of being corrupted or debased; loss of purity or integrity; depravity; wickedness; impurity; bribery.
It was necessary, by exposing the gross corruptions of monasteries, . . . to exite popular indignation against them. --Hallam.
They abstained from some of the worst methods of corruption usual to their party in its earlier days. --Bancroft.
Note: Corruption, when applied to officers, trustees, etc., signifies the inducing a violation of duty by means of pecuniary considerations. --Abbott.
4. The act of changing, or of being changed, for the worse; departure from what is pure, simple, or correct; as, a corruption of style; corruption in language.
Corruption of blood (Law), taint or impurity of blood, in consequence of an act of attainder of treason or felony, by which a person is disabled from inheriting any estate or from transmitting it to others.
Corruption of blood can be removed only by act of Parliament. --Blackstone.
Syn: Putrescence; putrefaction; defilement; contamination; deprivation; debasement; adulteration; depravity; taint. See Depravity.
corruption
noun
1. lack of integrity or honesty (especially susceptibility to bribery); use of a position of trust for dishonest gain [syn: corruptness] [ant: incorruption]
2. in a state of progressive putrefaction [syn: putrescence]
3. decay of matter (as by rot or oxidation)
4. moral perversion; impairment of virtue and moral principles; "the luxury and corruption among the upper classes"; "moral degeneracy followed intellectual degeneration"; "its brothels, its opium parlors, its depravity"; "Rome had fallen into moral putrefaction"
5. destroying someone's (or some group's) honesty or loyalty; undermining moral integrity; "corruption of a minor"; "the big city's subversion of rural innocence"
6. inducement (as of a public official) by improper means (as bribery) to violate duty (as by commiting a felony); "he was held on charges of corruption and racketeering" - Atbildēt
- 27.4.09 13:31 #
-
Es "sašuvos" par vispārinātu viennozīmīgu apgalvojumu. :) It sevišķi, ja grūti pateikt, cik korekti ir attiecināt vienā sistēmā izveidotu terminu uz citu sistēmu, kas pašos pamatos ir savādāka, tb pārmest tai tādu raksturlielumu neesamību, kādu tai nav pēc pašdefinīcijas (t.i. tādu likumu neievērošanu, kādi nemaz nav paredzēti).
To drīzāk varētu dēvēt par "birokrātijas kundzību" un raudzīties uz to nevis no mūsdienu Rietumos dominējošās korupcijas izpratnes (aš viss Krimināllikums vienā vārdā :) ), bet no tās satura un būtības. Neviens tak, aprakstot XVII gs. Livoniju, neapgalvo, ka visi muižnieki bija korumpēti, jo pēc saviem ieskatiem varēja zemniekus pērt, nepērt vai medībās ejot sūtīt lāča migā iekšā, nevis paši gāja. :) PSRS bija kas līdzīgs, tb iedzīvotāju pamatmasas un partijas nošķirtība, katrai dzīvojot pēc saviem likumiem. Kas attiecās uz vieniem, neattiecās uz otriem un otrādi (atsevišķos aspektos partijas aparāta locekļi bija pat rīcības brīvībā ierobežotāki par ierindas pilsoņiem). Kopumā PSRS sistēma ir ārkārtīgi interesanta tēma, neviens diemžēl to nopietni nav pētījis (lielākā daļa pētījumu ir virspusēji un politiski angažēti).
Tak tā rezumējot - man šķiet, ka PSRS (tāpat kā Ķīnas) sistēmai maz sakara ar "kreisumu" kā ideoloģiju. - Atbildēt
- 27.4.09 13:39 #
-
tā viš ir, bet PSRS ir izcēlusies no sociāldemokrātiskās partijas, un vismaz pie avotiem ir stāvējuši socdem ideologi. kas tur pēc tam stāvēja pie stūres, jautājums drusku cits - bet mēs jau runājam par to plaisu starp vārdiem un darbiem, starp ideoloģiju un tiem procesiem, kas patiesībā tiek virzīti.
- Atbildēt
- 27.4.09 13:52 #
-
Par saknēm, man šķiet, spriest nevajadzētu - sociāldemokrātiem ar PSRS tikpat liels sakars kā īru dumpiniekiem ar mūsdienu torijiem. Neba velti sociķus kā "deģenerātus" sarkanie pirmos šāva. Tak tā jau novirze no tēmas.
Ja tā vienkāršoti, atšķirība starp vārdiem un darbiem bija ievērojama. No otras puses, ideoloģijā visu laiku tika uzsvērts, ka partija ir "avangards", tāpēc tai pienākas vairāk - līdz ar to specpoliklīnikas, specapgādes veikali u.c. spec- pastāvēja pilnīgi oficiāli, tb šī plaisa vismaz daļēji bija leģitīma. (Attiecīgi, leģitīma nevienlīdzība bieži vien emocionāli ir mazāk kaityinoša, nekā neleģitīma, kas manuprāt ir daudzu jauno kreiso uzskatu pamatā.)
Man pašam šķiet interesantāk painteresēties par varu kā tādu, tb elitārās piederības apziņas un izņēmuma statusa veidošanos cilvēka apziņā, tiekot pie varas grožiem un neatkarīgi no politiskās iekārtas, kurā tas notiek. Neesi ko par šo tēmu lasījis? - Atbildēt
- 27.4.09 14:13 #
-
jā, tas būtu baigi labs temats - varētu pat praksē papētīt par dažiem kundziņiem kā viņiem sakāpj galvā: gatavais nesodāmības sindroms, kad cilvēks (politikānis vai augsta amatpersona) sāk justies kā pavisam savā realitatē, līdz kamēr dabū normāli iekšās.
Nu kā Slakteris vai Bruno Barons vai tas pats Kastēns un Segliņš ar īsziņām, vai šitais Normunds Popens kurš šmigā izrunājas.
http://www.youtube.com/watch?v=fZdlJf7SL5M
http://www.youtube.com/watch?v=SEUElCwBiJ4 - Atbildēt