indulgence

Es "sašuvos" par vispārinātu viennozīmīgu apgalvojumu. :) It sevišķi, ja grūti pateikt, cik korekti ir attiecināt vienā sistēmā izveidotu terminu uz citu sistēmu, kas pašos pamatos ir savādāka, tb pārmest tai tādu raksturlielumu neesamību, kādu tai nav pēc pašdefinīcijas (t.i. tādu likumu neievērošanu, kādi nemaz nav paredzēti).

To drīzāk varētu dēvēt par "birokrātijas kundzību" un raudzīties uz to nevis no mūsdienu Rietumos dominējošās korupcijas izpratnes (aš viss Krimināllikums vienā vārdā :) ), bet no tās satura un būtības. Neviens tak, aprakstot XVII gs. Livoniju, neapgalvo, ka visi muižnieki bija korumpēti, jo pēc saviem ieskatiem varēja zemniekus pērt, nepērt vai medībās ejot sūtīt lāča migā iekšā, nevis paši gāja. :) PSRS bija kas līdzīgs, tb iedzīvotāju pamatmasas un partijas nošķirtība, katrai dzīvojot pēc saviem likumiem. Kas attiecās uz vieniem, neattiecās uz otriem un otrādi (atsevišķos aspektos partijas aparāta locekļi bija pat rīcības brīvībā ierobežotāki par ierindas pilsoņiem). Kopumā PSRS sistēma ir ārkārtīgi interesanta tēma, neviens diemžēl to nopietni nav pētījis (lielākā daļa pētījumu ir virspusēji un politiski angažēti).

Tak tā rezumējot - man šķiet, ka PSRS (tāpat kā Ķīnas) sistēmai maz sakara ar "kreisumu" kā ideoloģiju.

watt

tā viš ir, bet PSRS ir izcēlusies no sociāldemokrātiskās partijas, un vismaz pie avotiem ir stāvējuši socdem ideologi. kas tur pēc tam stāvēja pie stūres, jautājums drusku cits - bet mēs jau runājam par to plaisu starp vārdiem un darbiem, starp ideoloģiju un tiem procesiem, kas patiesībā tiek virzīti.

indulgence

Par saknēm, man šķiet, spriest nevajadzētu - sociāldemokrātiem ar PSRS tikpat liels sakars kā īru dumpiniekiem ar mūsdienu torijiem. Neba velti sociķus kā "deģenerātus" sarkanie pirmos šāva. Tak tā jau novirze no tēmas.

Ja tā vienkāršoti, atšķirība starp vārdiem un darbiem bija ievērojama. No otras puses, ideoloģijā visu laiku tika uzsvērts, ka partija ir "avangards", tāpēc tai pienākas vairāk - līdz ar to specpoliklīnikas, specapgādes veikali u.c. spec- pastāvēja pilnīgi oficiāli, tb šī plaisa vismaz daļēji bija leģitīma. (Attiecīgi, leģitīma nevienlīdzība bieži vien emocionāli ir mazāk kaityinoša, nekā neleģitīma, kas manuprāt ir daudzu jauno kreiso uzskatu pamatā.)

Man pašam šķiet interesantāk painteresēties par varu kā tādu, tb elitārās piederības apziņas un izņēmuma statusa veidošanos cilvēka apziņā, tiekot pie varas grožiem un neatkarīgi no politiskās iekārtas, kurā tas notiek. Neesi ko par šo tēmu lasījis?

watt

jā, tas būtu baigi labs temats - varētu pat praksē papētīt par dažiem kundziņiem kā viņiem sakāpj galvā: gatavais nesodāmības sindroms, kad cilvēks (politikānis vai augsta amatpersona) sāk justies kā pavisam savā realitatē, līdz kamēr dabū normāli iekšās.

Nu kā Slakteris vai Bruno Barons vai tas pats Kastēns un Segliņš ar īsziņām, vai šitais Normunds Popens kurš šmigā izrunājas.
http://www.youtube.com/watch?v=fZdlJf7SL5M
http://www.youtube.com/watch?v=SEUElCwBiJ4