indulgence

Par saknēm, man šķiet, spriest nevajadzētu - sociāldemokrātiem ar PSRS tikpat liels sakars kā īru dumpiniekiem ar mūsdienu torijiem. Neba velti sociķus kā "deģenerātus" sarkanie pirmos šāva. Tak tā jau novirze no tēmas.

Ja tā vienkāršoti, atšķirība starp vārdiem un darbiem bija ievērojama. No otras puses, ideoloģijā visu laiku tika uzsvērts, ka partija ir "avangards", tāpēc tai pienākas vairāk - līdz ar to specpoliklīnikas, specapgādes veikali u.c. spec- pastāvēja pilnīgi oficiāli, tb šī plaisa vismaz daļēji bija leģitīma. (Attiecīgi, leģitīma nevienlīdzība bieži vien emocionāli ir mazāk kaityinoša, nekā neleģitīma, kas manuprāt ir daudzu jauno kreiso uzskatu pamatā.)

Man pašam šķiet interesantāk painteresēties par varu kā tādu, tb elitārās piederības apziņas un izņēmuma statusa veidošanos cilvēka apziņā, tiekot pie varas grožiem un neatkarīgi no politiskās iekārtas, kurā tas notiek. Neesi ko par šo tēmu lasījis?

watt

jā, tas būtu baigi labs temats - varētu pat praksē papētīt par dažiem kundziņiem kā viņiem sakāpj galvā: gatavais nesodāmības sindroms, kad cilvēks (politikānis vai augsta amatpersona) sāk justies kā pavisam savā realitatē, līdz kamēr dabū normāli iekšās.

Nu kā Slakteris vai Bruno Barons vai tas pats Kastēns un Segliņš ar īsziņām, vai šitais Normunds Popens kurš šmigā izrunājas.
http://www.youtube.com/watch?v=fZdlJf7SL5M
http://www.youtube.com/watch?v=SEUElCwBiJ4