markizs

hmm, bet neviens jau it kā nepaliek envienam parādā? Tb abām valstīm tagad ir papildus ārzemja valūta rezervēs, kas nav nevienam jāatdod.

watt

nu vot ja būtu jātur zelts rezervēs, tad gan šitā nevarētu.

markizs

nu ja būtu zelts rezervēs jātur, tad cilvēku skaits pasaulē augtu tā kā jams aug, toties ekonomika stāvētu uz vietas vai palielinātos tikai pa mazam, cik nu to zeltu var sarakt

watt

nu ja, bet otra alternatīva ir naudas masa kas ir decoupled no preču/pakalpojumu daudzuma pasaulē...

a vot ja rezerve(segums) būtu enerģija kautkāda...

markizs

nu jā, bet nu tāpat kā pakalpojumi, enerģeija tiek nepārtraukti ražota un tā teikt nepārtraukti palielinās saražotās un tūlīt patērētās enerģijas daudzums. Attiecīgi pie tā grūti piesiet naudas zīmi.
Pie saražotās enerģijas/laika vienībā gan būtu reālāk kaut ko siet klāt. Bet nu tas arī liktos ļautiņiem trakoti virtuāli.

Var gan būt, ka krīzes un recesijas piek ā tāda novedīs, jo tas jau arī varēut būt vienīgais iemesls, kas varētu piespiest valstis ko tādu izdarīt. Jo kamēr naudu var netraucēti drukāt, tikmēr jau neviens neko nekur negrib piesaistīt.

Btw, interesants sideefekts būtu dažādu alternatīvu enerģiju ierobežošana - jo kurš gan gribētu kaut kādu ļoti lētu enerģiju, kas iegūstama lielos apmēros, ja tas varētu sagāzt valūtu. Tiesa tas jau tagad varētu sagāzt valūtu mūsu lielajām no naftas atkarīgajām ekonomikām. Hz.

watt

yep, tāpēc jau mēs esam tādā situācijā kā esam... nauda "it kā" ir segta ar precēm un pakalpojumiem, bet īstenībā naudas ir pārāk daudz, jo ja visi izņemtu depozītus un mēģinātu pirkt, būtu wipeout

markizs

tu gribi teikt, ka visi izsniegtie kredīti, par kuriem cilvēki aktīvi iepērkas ir tiešām nosegti ar citu tādu pašu cilvēciņu depozītiem? kaut kā neticās man. Var jau būt protams.

watt

see: fractional banking. ir nosegti, ļoti, ļoti mazā apmērā.

watt

pēc maniem aprēķiniem, ja LB procentu likme ir 3%, tad no tava Ls 100 depozīta komercbanka var izsniegt ~ Ls 3000 kredītos.

markizs

nē nu fractional banking cik es saprotu viegli piemērojams, kad valsts aizņemās un to nalgu vienalga turpat kontos atstāj, attiecīgi naudas cipars tubultojas. Bet nu, ja es kā mazais humānis komercbankā ielieku 100ls uz 3%, un kāds cits mazais humānis paņem tos 100 ls kredītā un to uz sitiena iztērē, tad kur rodas fractional banking?

watt

ahā, ir arī kautkas ko tu nezini! rezerves likme ir tas ka LB rezervēs tev jānogulda 3% no izdotā kredīta! a kredītu var izdot no zila gaisa, vajag tikai rezervei naudu atrast.
tb ja humānis aizņemas 100 Ls, tev LB jānogulda 3% = 3 Ls

markizs

heh, es jau daudz ko nezinu. tu jau mums te esi steigājošs forex & forbes krustojums, es tikai vēl mācos gudri runāt par interesantām lietām :)
Tātad, ja es atveru banku ar 10miljoniem latu starta kapitāliņu, es varu izdot kredītos 300 miljons uz kādiem pāris procentiem un peldēties dzīvā naudā vispār neko nedarot?
No kurienes tad tās runas, ka lūk zviedrijas bankas iepludinājušas te tik daudz naudas, etc un tapēc lūk viss trakoti pārkreditēts?

watt

nu tur nav tik vienkārši, tam kam tu iedodi kredītu, tā nauda ir kādam jāsamaksa, kas atkal nogulda depozītā, un tad tu vari iedod nākamo kredīta porciju, utt utt, kamēr visi 100 ls ir pārskaitīti CB, un ekonomikā skaitās Ls 3000.

suic

Es par to enerģiju īsti nesaprotu. Nu, iedomāsimies, ka enerģija ir par brīvu - var braukt ar auto, vārīt zupu, dedzināt spuldzes cik tik uziet. Bonusā vēl varētu, ka ierīce ir bez grūtībām saliekama mājas apstākļos un nemaksā gandrīz neko.

Un kas tālāk? Maize tāpat kādam jāuzcep, kartupeļi jānovāc, jānosēž darba diena pie stūres vai bankā pie lodziņa... nu enerģija vairs netiek pirkta / pārdota, jo visiem ir, bet citādi - kas savādāk?

p

Muļķības. Ja zelta daudzums paliek relatīvi nemainīgs, bet preču daudzums palielinas, tad pieaugs zelta pirktspēja pret šim precēm. Nav svarīgs kopējais zelta daudzums - tas var būt 10 tonnas vai 100 tonnas - mainīsies tikai vienības pirktspēja. Tieši valsts centrāli plānota valūta bremzē ekonomiku un veido recesijas un depresijas.

Te būs sīkāk: http://mises.org/money/2s8.asp

watt

nea, vnk tie kam vēsturiski ir zelts (kautkad sapelnījuši), tikai kļūtu arvien bagātāki

p

To jau es saku - naudas pirktspēja palielinās. Uzkrājumi ir vajadzīgi veselīgai ekonomikai un cilvēku labklājībai, un uzkrājumi veidosies tad, ja nauda nākotnē tiks vētēta vairāk par naudu tagadnē.

markizs

un ja visi uzkrās to zeltu, ko tad mēs apgrozīsim? Ja zelta daudzums būtiski nemainās, kamēr cilvēku un kompāniju (lasi uzkrājēju) daudzums tikai palielinās?

markizs

tātad, ar katru momentu, dienu un gadu kļūtu ar vien grūtāk nopelnīt savu zelta gabaliņu, jo tā vērtība arvien palielinātos. Ja es nopelnītu vienu zelta gabalu mēnesī, tad mani bērni vairs tikai pusi no tā.
Tātad principā, iedomājis mani kā investoru un būvnieku. Es ņemu un investēju 100 zelta gabalus kaut kādā ilgtermiņa projektā, kas atmaksāsies principā tikai pēc 20 gadiem. Teiksim kādā nebūt tehnoloģiju attīstībā, zinātnē, atomelektrostacijā vai kamā citā ilgermiņa lietā. Man bankai jāmaksā procenti teiksim fiksēti par savu 100z kredītiņu. Bet, kas notiek, ja zelta gabala vērtība palielinās ik minūti? Tas nozīmē, ka, ja tagad man par elektrību kāds maksā 1/10 zelta gabala par vienību, tad pēc 20 gadiem maksās 1/100 zelta gabala par vienību. Un kādā veidā tad būtu iespējams atpelnīt manus ieguldijumus, ja man visu laiku jāmaksā bankai procenti un absolūtie ienākumi visu laiku samazinās?
Relatīvi varbūt es saņemtu tādu pašu vērtību, bet nu par ilgermiņa investīcijām tad varu aizmirst.