- Es, mana alga, Latvijas ekonomikas (IKP) izaugsme, un Latvijas Bankas valūtu rezerves
- 2008.12.17, 12:09
- Es strādāju kādā lielā starptautiskā programmatūras izstrādes kompānijā, un 100% strādāju uz eksporta tirgu. T.i., viss ko es nopelnu, tiek ieskaitīts uzņēmuma kontā no ārzemēm (ASV, Vācija, Jaunzēlande, Austrālija, etc.)
Uzņēmuma kontā ienāk dolāri. Lai izmaksātu algas, uzņēmums šos dolārus konvertē latos - pārskaita Latvijas Bankai dolārus, un pretī saņem latus. Latvijas Banka savukārt papildina savas ārzemju valūtas rezerves, un bilancē ieraksta: izdrukājām N jaunas latu naudas zīmes.
Sekojoši palielinās latu daudzums apritē, un uzrādās ka Latvijas valsts ekonomika aug.
Kādu laiku es sēdu bez bēdu, turu kontā latus. Pēc tam sāk parādīties runas par milzīgu currency account deficītu (un es nobrīnos - kas tas tāds? es taču savu naudu godīgi nopelnu, kāpēc deficīts?), un es nolemju sadalīt risku: vismaz 50% no naudas turēt eiro.
Konvertēju internetbankā latus uz eiro. Banka pārskaita latus Latvijas Bankai, pretī saņem eiro. Latvijas Bankas valūtu rezerves samazinās, sekojoši nākas arī no bilances izsvītrot latu naudiņas. Samazinās latu daudzums apritē, un analītķi redz ka Latvijas ekonomika rūk.
Un ja pie tam visi sāk konvertēt savus iekrājumus uz eiro, Latvijas ekonomika sarūk par atbilstošu latu daudzumu.
Pieņemsim, ka es sāku eiro izņemt no bankas skaidrā naudā, jo redzot, cik viegli bankai ir pieņemt vienpusēju lēmumu ierobežot izmaksas no konta, es saprotu ka nav ko dirsties - naudu turēt zeķē ir drošāk.
Šie skaidras naudas eiro uzkrājumi vispār Latvijas ekonomikā vairs neuzrādās (jo no kurienes lai būtu pieejami dati par iedzīvotāju uzkrājumiem ārvalstu valūtās)? Ja pirms tam vēl kādas varēja skaitīt cik aktīvu/pasīvu ir Latvijas banku kontos, ja es izņemu eiro no bankas, analītiķi var tikai plātīt ar rokām: par to kur nauda likusies viņiem nav ne jausmas.
Pēc tam, kad visi iekrājumi no cipariņiem kontā ir aizplūduši uz skaidras naudas banknotēm, vienīgais cipars kas kautko var nozīmēt, ir ECB dati par apritē esošajām eiro naudas zīmēm. - 32 rakstair doma
- 19.12.08 23:31 #
-
Muļķības. Ja zelta daudzums paliek relatīvi nemainīgs, bet preču daudzums palielinas, tad pieaugs zelta pirktspēja pret šim precēm. Nav svarīgs kopējais zelta daudzums - tas var būt 10 tonnas vai 100 tonnas - mainīsies tikai vienības pirktspēja. Tieši valsts centrāli plānota valūta bremzē ekonomiku un veido recesijas un depresijas.
Te būs sīkāk: http://mises.org/money/2s8.asp - Atbildēt
- 19.12.08 23:34 #
-
nea, vnk tie kam vēsturiski ir zelts (kautkad sapelnījuši), tikai kļūtu arvien bagātāki
- Atbildēt
- 20.12.08 22:29 #
-
To jau es saku - naudas pirktspēja palielinās. Uzkrājumi ir vajadzīgi veselīgai ekonomikai un cilvēku labklājībai, un uzkrājumi veidosies tad, ja nauda nākotnē tiks vētēta vairāk par naudu tagadnē.
- Atbildēt
- 22.12.08 14:08 #
-
un ja visi uzkrās to zeltu, ko tad mēs apgrozīsim? Ja zelta daudzums būtiski nemainās, kamēr cilvēku un kompāniju (lasi uzkrājēju) daudzums tikai palielinās?
- Atbildēt
- 22.12.08 14:18 #
-
tātad, ar katru momentu, dienu un gadu kļūtu ar vien grūtāk nopelnīt savu zelta gabaliņu, jo tā vērtība arvien palielinātos. Ja es nopelnītu vienu zelta gabalu mēnesī, tad mani bērni vairs tikai pusi no tā.
Tātad principā, iedomājis mani kā investoru un būvnieku. Es ņemu un investēju 100 zelta gabalus kaut kādā ilgtermiņa projektā, kas atmaksāsies principā tikai pēc 20 gadiem. Teiksim kādā nebūt tehnoloģiju attīstībā, zinātnē, atomelektrostacijā vai kamā citā ilgermiņa lietā. Man bankai jāmaksā procenti teiksim fiksēti par savu 100z kredītiņu. Bet, kas notiek, ja zelta gabala vērtība palielinās ik minūti? Tas nozīmē, ka, ja tagad man par elektrību kāds maksā 1/10 zelta gabala par vienību, tad pēc 20 gadiem maksās 1/100 zelta gabala par vienību. Un kādā veidā tad būtu iespējams atpelnīt manus ieguldijumus, ja man visu laiku jāmaksā bankai procenti un absolūtie ienākumi visu laiku samazinās?
Relatīvi varbūt es saņemtu tādu pašu vērtību, bet nu par ilgermiņa investīcijām tad varu aizmirst. - Atbildēt