- Es, mana alga, Latvijas ekonomikas (IKP) izaugsme, un Latvijas Bankas valūtu rezerves
- 2008.12.17, 12:09
- Es strādāju kādā lielā starptautiskā programmatūras izstrādes kompānijā, un 100% strādāju uz eksporta tirgu. T.i., viss ko es nopelnu, tiek ieskaitīts uzņēmuma kontā no ārzemēm (ASV, Vācija, Jaunzēlande, Austrālija, etc.)
Uzņēmuma kontā ienāk dolāri. Lai izmaksātu algas, uzņēmums šos dolārus konvertē latos - pārskaita Latvijas Bankai dolārus, un pretī saņem latus. Latvijas Banka savukārt papildina savas ārzemju valūtas rezerves, un bilancē ieraksta: izdrukājām N jaunas latu naudas zīmes.
Sekojoši palielinās latu daudzums apritē, un uzrādās ka Latvijas valsts ekonomika aug.
Kādu laiku es sēdu bez bēdu, turu kontā latus. Pēc tam sāk parādīties runas par milzīgu currency account deficītu (un es nobrīnos - kas tas tāds? es taču savu naudu godīgi nopelnu, kāpēc deficīts?), un es nolemju sadalīt risku: vismaz 50% no naudas turēt eiro.
Konvertēju internetbankā latus uz eiro. Banka pārskaita latus Latvijas Bankai, pretī saņem eiro. Latvijas Bankas valūtu rezerves samazinās, sekojoši nākas arī no bilances izsvītrot latu naudiņas. Samazinās latu daudzums apritē, un analītķi redz ka Latvijas ekonomika rūk.
Un ja pie tam visi sāk konvertēt savus iekrājumus uz eiro, Latvijas ekonomika sarūk par atbilstošu latu daudzumu.
Pieņemsim, ka es sāku eiro izņemt no bankas skaidrā naudā, jo redzot, cik viegli bankai ir pieņemt vienpusēju lēmumu ierobežot izmaksas no konta, es saprotu ka nav ko dirsties - naudu turēt zeķē ir drošāk.
Šie skaidras naudas eiro uzkrājumi vispār Latvijas ekonomikā vairs neuzrādās (jo no kurienes lai būtu pieejami dati par iedzīvotāju uzkrājumiem ārvalstu valūtās)? Ja pirms tam vēl kādas varēja skaitīt cik aktīvu/pasīvu ir Latvijas banku kontos, ja es izņemu eiro no bankas, analītiķi var tikai plātīt ar rokām: par to kur nauda likusies viņiem nav ne jausmas.
Pēc tam, kad visi iekrājumi no cipariņiem kontā ir aizplūduši uz skaidras naudas banknotēm, vienīgais cipars kas kautko var nozīmēt, ir ECB dati par apritē esošajām eiro naudas zīmēm. - 32 rakstair doma
- 17.12.08 15:11 #
-
nu ja, bet otra alternatīva ir naudas masa kas ir decoupled no preču/pakalpojumu daudzuma pasaulē...
a vot ja rezerve(segums) būtu enerģija kautkāda... - Atbildēt
- 17.12.08 15:16 #
-
nu jā, bet nu tāpat kā pakalpojumi, enerģeija tiek nepārtraukti ražota un tā teikt nepārtraukti palielinās saražotās un tūlīt patērētās enerģijas daudzums. Attiecīgi pie tā grūti piesiet naudas zīmi.
Pie saražotās enerģijas/laika vienībā gan būtu reālāk kaut ko siet klāt. Bet nu tas arī liktos ļautiņiem trakoti virtuāli.
Var gan būt, ka krīzes un recesijas piek ā tāda novedīs, jo tas jau arī varēut būt vienīgais iemesls, kas varētu piespiest valstis ko tādu izdarīt. Jo kamēr naudu var netraucēti drukāt, tikmēr jau neviens neko nekur negrib piesaistīt.
Btw, interesants sideefekts būtu dažādu alternatīvu enerģiju ierobežošana - jo kurš gan gribētu kaut kādu ļoti lētu enerģiju, kas iegūstama lielos apmēros, ja tas varētu sagāzt valūtu. Tiesa tas jau tagad varētu sagāzt valūtu mūsu lielajām no naftas atkarīgajām ekonomikām. Hz. - Atbildēt
- 17.12.08 15:25 #
-
yep, tāpēc jau mēs esam tādā situācijā kā esam... nauda "it kā" ir segta ar precēm un pakalpojumiem, bet īstenībā naudas ir pārāk daudz, jo ja visi izņemtu depozītus un mēģinātu pirkt, būtu wipeout
- Atbildēt
- 17.12.08 15:52 #
-
tu gribi teikt, ka visi izsniegtie kredīti, par kuriem cilvēki aktīvi iepērkas ir tiešām nosegti ar citu tādu pašu cilvēciņu depozītiem? kaut kā neticās man. Var jau būt protams.
- Atbildēt
- 17.12.08 16:05 #
-
pēc maniem aprēķiniem, ja LB procentu likme ir 3%, tad no tava Ls 100 depozīta komercbanka var izsniegt ~ Ls 3000 kredītos.
- Atbildēt
- 17.12.08 16:18 #
-
nē nu fractional banking cik es saprotu viegli piemērojams, kad valsts aizņemās un to nalgu vienalga turpat kontos atstāj, attiecīgi naudas cipars tubultojas. Bet nu, ja es kā mazais humānis komercbankā ielieku 100ls uz 3%, un kāds cits mazais humānis paņem tos 100 ls kredītā un to uz sitiena iztērē, tad kur rodas fractional banking?
- Atbildēt
- 17.12.08 16:37 #
-
ahā, ir arī kautkas ko tu nezini! rezerves likme ir tas ka LB rezervēs tev jānogulda 3% no izdotā kredīta! a kredītu var izdot no zila gaisa, vajag tikai rezervei naudu atrast.
tb ja humānis aizņemas 100 Ls, tev LB jānogulda 3% = 3 Ls - Atbildēt
- 17.12.08 16:48 #
-
heh, es jau daudz ko nezinu. tu jau mums te esi steigājošs forex & forbes krustojums, es tikai vēl mācos gudri runāt par interesantām lietām :)
Tātad, ja es atveru banku ar 10miljoniem latu starta kapitāliņu, es varu izdot kredītos 300 miljons uz kādiem pāris procentiem un peldēties dzīvā naudā vispār neko nedarot?
No kurienes tad tās runas, ka lūk zviedrijas bankas iepludinājušas te tik daudz naudas, etc un tapēc lūk viss trakoti pārkreditēts? - Atbildēt
- 18.12.08 11:08 #
-
nu tur nav tik vienkārši, tam kam tu iedodi kredītu, tā nauda ir kādam jāsamaksa, kas atkal nogulda depozītā, un tad tu vari iedod nākamo kredīta porciju, utt utt, kamēr visi 100 ls ir pārskaitīti CB, un ekonomikā skaitās Ls 3000.
- Atbildēt
- 20.12.08 15:19 #
-
Es par to enerģiju īsti nesaprotu. Nu, iedomāsimies, ka enerģija ir par brīvu - var braukt ar auto, vārīt zupu, dedzināt spuldzes cik tik uziet. Bonusā vēl varētu, ka ierīce ir bez grūtībām saliekama mājas apstākļos un nemaksā gandrīz neko.
Un kas tālāk? Maize tāpat kādam jāuzcep, kartupeļi jānovāc, jānosēž darba diena pie stūres vai bankā pie lodziņa... nu enerģija vairs netiek pirkta / pārdota, jo visiem ir, bet citādi - kas savādāk? - Atbildēt