- 2008.03.23, 10:38
- Diezgan daudzi neiet parakstīties par grozījumiem (tautas varu atlaist Saeimu), tāpēc ka neizprot grozījumu būtību. Es pats patērēju vismaz 30 minūtes pētot grozījumus un salīdzinot ar esošajiem pantiem. (Es gan esmu parakstījies to 10'000 skaitā kas šos grozījumus virza uz "lielo" parakstu vākšanu.)
Tātad - grozījumu būtība ir sekojoša: tauta var ierosināt Saeimai lemt ne tikai par likuma projektu (vai Satversmes grozījumu projektu) kā ir šobrīd, bet arī par "lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu". (78. pants)
(Lai to ierosinātu, vispirms ir jāuztaisa šis lēmuma projekts, tad jāsavāc 10'000 paraksti kas saka, ka lēmuma projekts ir labs, un tad CVK izsludina "lielo" parakstu vākšanu, lai šo projektu iesniegtu Saeimai, kuriem šo lēmumu jāpieņem.)
Otrais solis ir tas, ka Saeima var lēmumu pieņemt (un atlaist sevi), vai arī atteikties lemt, bet tad tiek taisīta jau tautas nobalsošana. (79. pants).
Un tad Saeima jau tiktu atlaista ar tautas lēmumu.
Es atkārtošu - augstāk minētie divi soļi ir tie paši, kā šobrīd tauta var ierosināt Saeimai lemt par kādu likuma projektu (vai par grozījumiem Satversmē - ko arī mēģinam tagad darīt). Vienkārši klāt parādās iespēja iesniegt arī "lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu".
Un lai šos Satversmes grozījumus varētu virzīt uz tautas nobalsošanu, paņem pasi, aizej un paraksties. Ir jāsavāc vismaz 149'064 paraksti.
Kopā sanāk, ka ir veseli 4 soļi - ja kāds domā ka tas viss ir pārāk viegli:
1) Lēmuma projekta izstrādāšana, un "mazā" parakstu vākšana, lai lēmuma projektu varētu virzīt uz CVK parakstu vākšanu. Ja nav pamata atlaist Saeimu, tad šajā solī arī viss aprausies - nebūs atrodami tie 10'000 cilvēki, kuriem jāparakstās vispirms.
2) Tad CVK organizē "lielo" parakstu vākšanu, un ir jāsavāc 1/10 daļa parakstu no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaita.
3) Tikai ja vajadzīgais parakstu skaits ir savākts, t.i. šoreiz ja tiek par grozījumiem parakstās 149'064 pilsoņi, lēmumu var iesniegt Saeimai. Saeima lēmumu vai nu pieņem, vai atsakās lemt.
4) Ja Saeima neprotas, un atsakās pati sevi atlaist, rīko tautas nobalsošanu, un tad par atlaišanu ir jānobalso vismaz pusei no vēlētājiem, un jābūt arī kvorumam (kopā ir jānobalso vismaz 1/2 no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaita).
(Iepriekšējais referendums par grozījumu atcelšanu drošības iestāžu likumos izgāzās tāpēc, ka bija jānobalso vismaz 453'730 cilvēkiem, bet balsot atnākuši bija tikai 338'348 vēlētāji - lai gan par grozījumu atcelšanu balsoja līdz pat 96,49% vēlētāju.)
Kur šeit ir atgriezeniskā saite:
Lai pārliecinātu Kalvīti atkāpties, šoreiz pietika ar sabiedrības spiedienu "lietussargu pasākuma" veidā. Kalvīša valdība atkāpās. Līdzīgi būs arī ar lēmumu par Saeimas atlaišanu: ja parādīsies info, ka kāds vāc (1) tos 10'000 parakstus, Saeima sāks ausīties. Varbūt pārstās rīkoties tik bezkaunīgi (piemēram, pārstās censties atlaist KNAB vadītāju, tāpēc ka tas ir uzracis nepatīkumu info par valdošās partijas "biedriem"). Varbūt.
Ja 10'000 paraksti tiek savākti, un sāksies (2) lielā parakstu vākšana, tas jau valstij sit pa kabatu - tas maksā Ls ~500'000. Tas jau finansiāli ir valdībai neizdevīgi. Un valdībai būtu izdevīgi lai šī parakstu vākšana nesākas, vai arī lai apstājas (t.i., lai pa mēnesi netiek savākti vajadzīgie ~150'000 paraksti) - un valdība var, saņemot šo nepārprotamo signālu, pārstāt taisīt tos sūdus, dēļ kuriem ir parādījies šis jautājums par Saeimas atlaišanu - lai nebūtu pēc tam pašiem jālemj par savu atlaišanu.
Ja Saeimā tiek iesniegts lēmums par Saeimas atlašanu, un viņi atsakās to pieņemt, tad tiek rīkota tautas nobalsošana, un tas jau maksā Ls ~2'000'000. Tā arī būtu Saeimas vaina, jo viņi ir izsaukuši šo tautas neapmierinātību. Un, protams, summa ir pietiekami iespaidīga lai valdība ar to rēķinātos, jo pat ja nobalsošana izgāžas (neatnāk pietiekami daudz balsotāju, vai arī pēkšņi izrādās, ka puse no vēlētājiem Saeimu īstenībā atbalsta), nauda vienalga ir iztērēta. - 34 rakstair doma
- 30.3.08 21:34 #
-
nu, viens no nemateriāliem labumiem ir gandarījums par labi padarītu darbu.
- Atbildēt
- 30.3.08 22:35 #
-
iipashi ja nesaproti darba jeegu un buutiibu ;-) priecaajies taa teikt - aizej tur nezin kur atnes to nezin ko - un smaidi pa visu gjiimi ;)
ir veel taads teiciens par darbu - meerkakja darbs - darbs kura auglji nav pielikto puulju veerti! nedz materiaalo nedz nemateriaalo ... vot ipriecaajiestaa teikt ...hhhh - Atbildēt