- 2008.03.05, 13:55
- Palasīju to interviju ar Štokenbergu, vispār iespaids ne pārāk.
Pirmkārt jau, visi tie cipari uz kuriem tiek piedāvāts balstīt "minimālās pensijas" aprēķinu, ir kautkādi no gaisa pagrābti skaitļi, un nekādā ekonomiskajā realitātē nebalstās (es nerunāju par budžeta skaitļiem, tos patirzāšu citreiz).
Kā gan tas gadās, ka pensijai būtu jābūt = 3x "valsts sociālais pabalsts". Kāpēc tieši 3x, nevis 2.5x vai 4x? Gribētu es parunāt ar tiem, kas šos referendumam piedāvātos grozījumus izstrādāja, man liekas ka tie grozījumi ir klajš ekonomisks analfabētisms (gan jāatzīstas ka es nessmu iedziļinājies - varbūt kāds var iemest saiti uz piedāvāto grozījumu pilno tekstu).
Kā tiek aprēķināts "valsts sociālais pabalsts"? Ministri pasēž, ar pirkstu mākoņos pabaksta un izlemj. Vienu gadu izlemj no Ls 30 pacelt uz Ls 35. Tad 2005 gadā, no Ls 35 - pacelt uz Ls 45. Tagad atkal izdomās pacelt uz Ls 60. Bet tie ir tādi absolūti skaitļi, un nav saprotams vai vispār ir kautkāda metodoloģija pēc kā tos kāds aprēķina, un vai tam apakšā ir kautkāds ekonomisks pamatojums: kādas cilvēka vajadzības šim pabalstam būtu jāsedz.
(T.i., - vai šis piedāvātais pamata "sociālais pabalsts" ir atkarīgs no kautkāda pārtikas groza cenas? Vai no medicīnisko pakalpojumu cenām. Vai arī ir atkarīgs no iztikas minimuma. Vai arī no minimālās algas - par pamatu taču ir jāņem rādītāji kas atspogoļo kautkādu konkrētu ekonomisko realitāti, nevis politisko realitāti. "Ls 45" taču neko nenozīmē, tas ir tikai skaitlis uz papīra, pat ja tu pareizini to ar 3. Tas sevī nekādi neiekļauj ne cik maizes klaipus par to varēs nopirkt, ne cik litrus piena, ne cik medikamentu par to naudu var nopirkt - maizei un pienam cena atspoguļo ekonomikas reālo stāvokli, bet mistiskā "Ls 45" vērtība var tikai dramatiski kristies.
Un tad jau atkal jāprasa ministru kungiem, lai pārskata "sociālā atbalsta" apmēru, lai pabaksta mākoņus vēl, lai izdomā citu skaitli. Un no sākuma.)
Štokenbergs gan spirinās, ka viņa metodoloģija nav tā, kas tiek bīdīta uz referendumu, ka viņam ir sava formula: minimālā pensija = iztikas minimums. Jā, tāda formula ir pamatota ekonomiski, un ļauj pensijām augt kopā ar inflāciju un sekojošu pārtikas sadārdzinājumu, un augt kopā ar valsts ekonomisko izaugsmi vispār.
It īpaši tuva man šāda formula ir tāpēc, ka tad valsts nevarēs devalvēt naudu, atstājot pensionārus ar viņu neindeksētām pensijām aiz borta. T.i., pensiju garantija liks ieturēt konsekventu un atbildīgu monetāro politiku - jo tikko sāc drukāt latus (vai eiro), tirgus neredzamā roka arī valsts izmaksas automātiski paaugstina: sekojoši no naudas drukāšanas kampaņas (ja valsts/centrālā banka izdomātu tā darīt) rezultāts būtu garantēts - nulle - un viņu rokas ir sasietas.
Vispār fiksētie skaitļi likumos ir stulbums un analfabētisms. Salīdziniet, kā iznācis ir ASV ar dažiem likumiem: par [tādu un tādu pārkāpumu] sods ir 20$ un gads cietumā. Protams kad likumu (pirms gadsimta) pieņēma, 20$ faktiski bija gada alga. Laika gaitā inflācija ir devalvējusi 20$ par sīknaudu, bet gads cietumā savu svaru nav zaudējis (īstenībā es pat teiktu ka šobrīd gads cietumā cilvēku ietekmē daudz negatīvāk, nekā pirms simts gadiem, kad vienalga nekā cita nebija ko darīt, kā govis ganīt, un vērot kā kukurūza aug.)
Mums Krimināllikumā visi sodi ir minimālajās algās izteikti - un tas ir pareizi, jo 1995. gadā minimālā alga bija Ls 28, bet šogad - Ls 160. Ja likumos būtu palikuši tie paši sodi, kas aprēķināti 1995 gadā: salīdzinam cik sāpīgi būtu nomaksāt sodu toreizējo 50 minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 28x50) = Ls 1400. Un tagad tas pats pārkāpums nes līdzi sodu Ls 8000 apmērā - jo minimālās algas aug līdzi.
Bet morāle viena: likumos sodi aug līdzi ekonomikai (un inflācijai), bet pabalsti un pensijas, visādi neapliekamie minimumi - nē. Kā gan tā?
***
Tikko kā papētīju kāpēc ir atšķirība starp noteikto "minimālo algu" un "iztikas minimumu" - ir tāda interesanta nianse, ka minimālā alga ir jāaprēķina atbilstoši bezdarba līmenim valstī - jo lielākai minimālai algai ir jāstimulē cilvēku doties strādāt. T.i., principā lielāka minimālā alga paaugstina bezdarbu nevis tāpēc ka darba devēji nevar atļauties maksāt lielākas algas, bet gan tāpēc, ka vairāk cilvēki dodas strādāt - palielinās pieejamo darbinieku skaits kā tāds. (T.i., agrāk cilvēks sēdēja mājās, dzēra alu un teica - nestrādāšu par tiem grašiem, lai maksā man pabalstus. Palielinoties minimālajai algai, cilvēks jūtas stimulēts, un piesakās strādāt.) Izklausās dīvaini, bet nu man vēdera sajūta ka tas ir "so crazy, it might actually work."
Tātad - ar iztikas minimumu ir skaidrs, to aprēķina tik lielu, lai cilvēks nemirst badā. Ar minimālo algu ir sarežģītāk, bet to arī aprēķina tā lai 1) seko līdzi inflācijai
2) strādājošais nemirst badā
3) cilvēkam ir stimuls vispār par tādu atalgojumu strādāt
4) sabalansē ar bezdarba līmeni valstī
(Ar bezdarbu arī ir interesanti, nez vai Latvijā šobrīd nav tā, ka darba roku reāli trūkst, un darbnieks var pieprasīt taisnīgu atalgojumu, nevis tikai samierināties ar minimālo algu? No otras puses, ir arī skaidrs ka parastos apstākļos Latvijas darba ņēmēji nespēj izsist sev algas paaugstinājumu, jo izvairās no konfrontācijas ar darba devēju, un vispār neprot sevi aizstāvēt - drīzāk nestrādās, vai aizies no darba prom, nekā palūgs algas paaugstinājumu.
To es jau manīju ar Īrijas variantiem, kad strādnieki piekrīt ka viņus reāli izdzen, nostrādina kā vergus, ka tikai labi par to maksā, t.i., cilvēks par atbilstošu algu ir gatavs strādāt, bet nemāk to paskaidrot mūsu darba devējam. Tā rezultātā, Latvijā darba produktivitāte ir vienkārši zem kritikas: visi dzer kafiju un izliekas ka strādā, kamēr darba devējs izliekas ka maksā algu.) - 15 rakstair doma
- 5.3.08 14:29 #
-
sodi aug bet pabalsti nee? Iemesls ir kaa uz delnas - valsts nav ieintereseeta maksaat, bet gan iekaseet. Nezinu kaa ir citaas valstiis, bet latvijaa straadaa inversi taas buutiibai - taa tikai un vieniigi njem. Njem njem njem un vel nedaudz atnjem, ja ir iespeejams, bet pretim nedod pilnigi neko.
Neeksistee sheit tada lieta kaa (daljeeja)bezmaksas mediciniskaa apruupe(ja tu mirsti un izsauc aatros un ievieto reanimacijaa, tevi vienalga pec 1-2 dienam izmet uz ielas, un laikam pat tad bija jaamaksaa kautkas par pavadiito laiku slimniicaa). Pamatizglitiba(pamastkola + vidusskola) arii ir tikai daljeeji bezmaksas - jo gramatas un citi suudi japerk vienalga pashiem(piemeram pusdienas). Valsts tikai apmaksaa cilveeku, kursh staav klases priekshaa un kautko atreferee no gramaatas(shis ir vesels atsevishkjs offtopic temats kur var izveersties pa paaris paragrafiem). Es pat taalak nemaz nedomaashu, paaraak agrs laiks darba dienaa lai tik agri sagruziitu sevi. Bet ir vel lietas kuras valsts nenodroshina, bet vajadzeetu, par to ka vinji atnjem man gandriiz pusi algas nodokljos.
Protams, var jau saprast, ka valsts nesen saaka no nulles, ar veselu tonnu darbnespejigu pensionaru. Tas ir kaa saakt biznesu ar mezhoniigu krediitu - sakumaa visu shekeli kas ienaak, jaagruuzh kredita atmaksaa.
Ja valsts vel arvien ir kapitaala uzkraashanas stadijaa, tad lai taa arii
pasaka, sorry, mees te bomzhi un mums nav ko maksaat pensionaariem un
citiem pabalstamajiem un tapec taa.
Bet jebkuraa gadijumaa - ir pagajushi fucking 15 gadi! Liela dalja shii "uzturamaa balasta" ir atmirusi, un pietiekoshi daudz nodokljos samaksaats no darbspeejiigo puses.
Iespeejams es maldos, bet ar kaadu mljatj suudainu pipeli muusu gaishaas vadoshaas galvas ir taisiiti, ja vinjiem psrs atstaaj mantojumaa taaadu resursu, ar darbiniekiem(iedzivotaajiem) un tehnisko nodroshinajumu(daudzas rupnicas devinjdesmitajos bija ljoti konkuretspejigas ja tiktu labi menedzheetas un attistiitas) un hipoteeku, un tie 15 gadu laikaa nespeej ne tikai savest visu kaartiibaa, bet arii nesuuda neiemaacaas. Liekas, vinji visi tur ir kautkaadi ekonomikas fakultaates pirmkursnieki, kuri pietam nevis klausaas ko stasta un lasa gramatas, bet aizmugureejos solos spaida kursabiedrenju pupus(vai kursabiedru locekljus, noteikti kaads arii kaadu kaamiiti nesmaadee vai jenotinju)
Par darba produktivitaati vareetu piekrist, bet tas ir taads baigais vaaveres ritenis, jo aarzemees, neviens nestraadaa vairaak, kaadas 4-5h dienaa reaala darba, max(tas ir no manas un draugu pieredzes, kura varbut ir kljuudaina, un arii ir
tikai attiecinaama uz IT nozari). Parejas 3h aiziet pusdienojot, lasot netu utt utt.
Bet lv, cilveekiem ir vienkarshi ikdienishkjs besis, maajaas besis jo jaavelk gali kopaa, darbaa tapec nevar pastradat, zema produktivitaate utt utt, tas viss baigais recycling. Tas viss protams darbojas arii otraadaak, bet vajag to pirmo gruudienu - lai palielinaatos pirktspeeja, no ka palielinas labsajuuta, no kaa mazinas besis un palielinas produktivitaate. Entry point shini sekvencee var but jebkursh no elementiem, principaa. - Atbildēt
