- 2008.03.02, 21:21
- Ar ko beidzas labēja ekonomiskā sistēma?
Ar to, ka visa nauda (un vara) valstī pieder noteiktam privātpersonu lokam. Ne tautai.In terms of types of financial wealth, the top one percent of households have 44.1% of all privately held stock, 58.0% of financial securities, and 57.3% of business equity. The top 10% have 85% to 90% of stock, bonds, trust funds, and business equity, and over 75% of non-home real estate. Since financial wealth is what counts as far as the control of income-producing assets, we can say that just 10% of the people own the United States of America.
Kas notiek, kad 10% no iedzīvotājiem kontrolē praktiski visu valsts naudu? Nu, pirmkārt, valsts ir "nozagta". Otrkārt, var aizmirst par to, ka politisko sistēmu (varu) kaut kā miermīlīgā veidā varētu nomainīt. (Kad viss ir nopirkts, vārda spēks ir nulle.)
Kā filmiņa rāda, fractional banking sistēmā, kad centrālā banka iekasē noteiktu procentu par tavu privilēģiju izmantot naudu (tie arī ir tie slavenie procentpunkti par kuru samazināšanu/palielināšanu tagad gandrīz katru dienu notiek riņķa dancis), tad pēc pietiekami ilga laika, visai naudai, un visiem īpašumiem valstī būtu jāpieder centrālajai bankai, un kā izvedums - valstij.
Tā ir. Bet tu zini, ka ASV centrālā banka, Federal Reserve, īstenībā nav valsts iestāde, ka tā nepieder valstij? T.i., sanāk, ka principā tā pieder kautkādam privātpersonu lokam... un tie procenti, ko Federal Reserve iekasē, īstenībā nonāk kautkādu noteiktu privātpersonu kabatās. (Tehniski, Federal Reserve System ir banku savienība. Tehniski, bankas iegādājas FED izlaistas akcijas, un saņem par to procentus. Tehniski visas šīs "biedru" bankas pieder cilvēkiem, t.i., tautai. Ar to niansi, ka bankas nepieder parastajiem cilvēkiem kas strādā, saņem algas, un maksā nodokļus, bet biezajiem, kas saņem dividendes, un dabū ievērojamas nodokļu atlaides - un kļūst arvien bagātāki, kamēr nauda no iedzīvotājiem aizplūst.)
Labi, tas par ekonomiku. Par, to kā beidzas "kreisa" politiskā sistēma:
Vēsturiski, praktiski visi kreisie režīmi ir izvērtušies par autoritārām diktatūrām, kas idejas vārdā jūtas tiesīgas noslaktēt jebkuru cilvēku par to ka tas neizprot un nepilda "partijas ģenerāllīniju". Skaidrs, ka ar šādu statistiku, labāk patiešām atteikties no cerībām, ka valsts (vara, valdība) kādreiz varētu arī iestāties par cilvēka tiesībām, par vārda brīvību vai par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību: lai gan tas viss ir rakstīts konstitūcijā, vai Satversmē, par daudz laikam būtu prasīt no varas pārstāvjiem, lai viņi to ievērotu un aizstāvētu.
"Freedom without Socialism is privilege and injustice. Socialism without freedom is slavery and brutality." - 38 rakstair doma
- 4.3.08 13:23 #
-
lūk neaizsargātā piemērs... un es arī par šito niansi par šķīrējtiesām nezināju - lai gan par tām lietām interesējos.
"Šeit jāpiebilst, ka juristi jau sen norādījuši uz risku, līgumā piekrītot, ka strīda gadījumus izskata šķīrējtiesā. Jo tā ir paredzēta lietu ātrai, operatīvai izskatīšanai, taču tās spriedums nav pārsūdzams. Turklāt šķīrējtiesas nav valsts institūcijas – tās faktiski darbojas kā privāti uzņēmumi. Un ļoti bieži ir gadījumi, ka šķīrējtiesas cilvēki ir ļoti cieši saistīti ar to pusi, kas piedāvā slēgt līgumu, tātad visdrīzāk lems par labu tai. Ja strīds tiktu izskatīts valsts tiesā, iespējams, Rudītei būtu bijušas izredzes panākt ļoti lielo līgumsoda procentu samazinājumu."
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=537192 - Atbildēt
- 4.3.08 16:34 #
-
Piedodiet man... Konkrētais gadījums ir pierādījums tam, cik neapdomīgi un neadekvāti cilvēki rīkojas. Aizņemas naudu pat ne no paziņas, bet pilnīgi sveša cilvēka. Paraksta līgumu par īpašuma ķīlu pat nepakonsultējoties ar juristu. Paraksta līgumu ar citu termiņu kā pirms tam norunāts. Nepaprasa par to, ko nozīmē līgumsods. Atdod naudu, bet nepaņem kvīti, kurā būtu norādīts, kas samaksāts un par ko ieskaitīts.
Latvijas Avīzes attaisnojums - bet cilvēks taču labs un humāns. Piedodiet, mīļie, bet ja tu esi 50 gadus nodzīvojis un neesi sapratis, ka pasaulē ir arī blēži un krāpnieki, tad kaut kad jau to mācību jāgūst bija. Žēl, ka tā mācība tik smaga.
P.S. Šķīrējtiesas klauzula ir normāla divu komersantu starpā - lai nenoraktu viens otru bezgalīgos tiesas procesos. Šķīrējtiesas klauzulu mēdz aizliegt gadījumos, kad jāaizsargā publiskā interese. Ne jau šajā gadījumā...
P.P.S. Un kāds dēls izaudzināts? Super džeks, vai ne? Kad pašam grūti, tad māmiņa svarīga. Kad mammai viņa dēļ sūdi - pats pazūd kā nebijis. - Atbildēt
- 4.3.08 17:05 #
-
Es nevaru pieņemt šo "pats vainīgs" atrunu. Tas liek domāt, ka mēs atrodamies kautkādā paralēlā realitātē, kur visi ir baigi gudrie un zin ko dara. Bet tā nav. Un es arī negribu dzīvot realitātē, kur visu laiku jāgaida ka tevi apkrāps, un ja apkrāpj - tad esi vainīgs tikai tu pats. Nevis krāpnieks kas izmanto cilvēka labticību vai nezināšanu vai naivumu, vai vienkārši stulbumu.
Lūk mans uzskats kā būtu jābūt:
1) Tam, kas aizdod naudu ir pienākums neapkrāpt cilvēku, kam viņš naudu aizdod. Jo viņam ir nesalīdzināmi vairāk info, daudz vairāk pieredzes, un vispār tas cilvēks kas atnācis aizņemties neko nesaprot, un viņu var viegli apkāst.
2) Cilvēki uzskata, ka notāra pienākums ir stāsties pretī krāpniecībai: bez pārāk bieži iznāk, ka notārs ir krāpnieka palīgs. Cilvēks uzskata, ka ja viņš ir aizgājis pie notāra, tad notārs neļaus noslēgt krāpniecisku līgumu. Tam arī būtu jābūt notāra pienākumam tādā gadījumā - stāties pretī krāpniecībai. (It īpaši - neļaut parakstīt līgumu ar punktu par šķīrējtiesu, ja cilvēks nesaprot/nezin kādas tam ir sekas.)
3) Neviena šķīrējtiesa, ja tā nav valsts organizācija nedrīkst nosaukumā saturēt "Latvijas" vai maldinošu vārdus ka tā varētu būt valsts organizācija (Latvija, Baltijas, Valsts, Starptautiskā, utt, utjp.). Un vispār - vajadzētu lai nosaukums vienmēr satur "privāta", ja jau tie "tiesneši" darbojas kā privātpersonas un īstenībā tikai kruķī biznesu.
4) Nu un princips, ka atmaksājamie procenti var būt lielāki par pamatsummu vispār ir murgains variants, tāds variants tā kā jaāizliedz būtu pilnībā. (Neesmu pētījis vai atļauja nodarboties ar "predatory lending" kautkā dod labumu kas atsvārtu visu negatīvo kas ar to saistīts.) - Atbildēt
- 4.3.08 17:17 #
-
Notaars to arii dara - paarbauda liiguma ne-kraapnieciibu, BET tikai tad ja tu speciali pajautaa un par to samaksaa papildus. (tas ir extra pakalpojums vienkarsham apstiprinaajumam).
"Pats vainiigs" ideologjija muus ved atpakalj pie dzivniekiem, nevis kautkaadaa atiistiibaa prom no primitivisma.
Es gribeetu dziivot nedaudz naivaa pasaulee, man patiktos buut naivam, nevis nekam un nevienam neticosham, visus apshaubosham un kontrolejosham cinikjim.
Tapec man riebj taa "pats vainiigs" ideologjija. Jo taa nevis censhas mainiit ljaunumu, bet pienjem un pat kultivee to, jo veiksmiigaakie un dziivotspejigaakie, taadaa pasaulee izradas tie, kuri ir vispretiigaakie zemiskaakie kjeblja-no-pakaljas-raaveeji, melji un divkoshi.
Man riebj taada pasaule. Butu es kadas lielvaras vaditaajs, ne mirkli nenotriiceetu roka uz sarkanaas pogas koferii lai to visu izbeigtu vienreiz pa visam reizeem. :) - Atbildēt
- 4.3.08 17:20 #
-
1. Krāpniecība ir noziedzīgs nodarījums un kriminālvajāšana ir valsts funkcija. Ja ir aizdomas, ka konkrētā sieviete ir apkrāpta (tam ir konkrētas juridiskas pazīmes, kuras es personīgi šajā aprakstā īsti nesaredzu).
2. Sargāšana no personiskas stulbības - nav valsts funkcija. Katrs šāds gadījums (jo plašāk tas tiek izpausts, jo labāk) izglīto citus cilvēkus.
3. Tie nav procenti, tas ir līgumsods. Tas ir būtisks juridisks nošķīrums, kaut līgumsods var būt izteikt procentos.
Problēma ir cita - Latvijas Civillikumā līgumsods netika ierobežots specifisku iemeslu dēļ (procentu pieaugums ir ierobežots ar 100%). Proti, līgumsods bija paredzēts tādiem gadījumiem, kad līguma neizpilde visu laiku rada jaunus un jaunus zaudējumus vienai no pusēm. Piemēram, būvniecībā ģenerāluzņēmējs pasūta apakšuzņēmējam izbūvēt kanalizācijas sistēmu, bet tas to neveic laikā. Tā iemesla dēļ nākamie apakšuzņēmēji nevar sākt veikt darbu un ēka netiek uzcelta laikā. Visi zaudējumi ir uz ģenerāluzņēmēju. Tādā gadījumā apakšuzņēmējam ne tikai ir kanalizācija jāizbūvē, bet arī jāsedz līgumsods tik ilgi, kamēr viņš to neizbūvē.
Procenti, savukārt, bija iecerēti kā soda nauda aizdevumu vai nesegtu tiešu finansiālu zaudējumu gadījumā. Procentu pieaugums ir ierobežots ar 100%.
90. gadu Civillikuma atjaunošanas gaitā šī lieta netika pietiekami nošķirta un ir pat viens aplams Augstākās Tiesas Senāta spriedums. Tagad par to ir itin intensīva juridiskās zinātnes diskusija un domāju, ka itin drīz tas tiks atrisināts. - Atbildēt
- 4.3.08 17:22 #
-
Un vēl - sapnis par jauku pasauli bez ļaunuma ir mums visiem. Diemžēl realitāte ir tāda, ka ļaunums ir. Realitātes pieņemšana ir pirmais solis pieaugšanā.
- Atbildēt
- 4.3.08 18:01 #
-
nu, pagaidām vislielāko ļaunumu (genocīdus utt) ir sataisījuši tieši kreisi-domājošie, ar vēlēšanos ieviest jauno, tīro un labo rasi. (es it īpaši tagad mēģinu pastudēt kā Kambodžijas "Khmer Rouge" paradīzes celšana vienā atsevišķā valstī izdevās (ar 2 miljoniem nogalinātu no 7 miljoniem iedzīvotāju vispār)).
cilvēks ir stulbs un visai slepkavniecisks. nestāsti man ka cilvēks ir gudrs un var iemācīties. - Atbildēt