- 4.3.08 17:05
-
Es nevaru pieņemt šo "pats vainīgs" atrunu. Tas liek domāt, ka mēs atrodamies kautkādā paralēlā realitātē, kur visi ir baigi gudrie un zin ko dara. Bet tā nav. Un es arī negribu dzīvot realitātē, kur visu laiku jāgaida ka tevi apkrāps, un ja apkrāpj - tad esi vainīgs tikai tu pats. Nevis krāpnieks kas izmanto cilvēka labticību vai nezināšanu vai naivumu, vai vienkārši stulbumu.
Lūk mans uzskats kā būtu jābūt:
1) Tam, kas aizdod naudu ir pienākums neapkrāpt cilvēku, kam viņš naudu aizdod. Jo viņam ir nesalīdzināmi vairāk info, daudz vairāk pieredzes, un vispār tas cilvēks kas atnācis aizņemties neko nesaprot, un viņu var viegli apkāst.
2) Cilvēki uzskata, ka notāra pienākums ir stāsties pretī krāpniecībai: bez pārāk bieži iznāk, ka notārs ir krāpnieka palīgs. Cilvēks uzskata, ka ja viņš ir aizgājis pie notāra, tad notārs neļaus noslēgt krāpniecisku līgumu. Tam arī būtu jābūt notāra pienākumam tādā gadījumā - stāties pretī krāpniecībai. (It īpaši - neļaut parakstīt līgumu ar punktu par šķīrējtiesu, ja cilvēks nesaprot/nezin kādas tam ir sekas.)
3) Neviena šķīrējtiesa, ja tā nav valsts organizācija nedrīkst nosaukumā saturēt "Latvijas" vai maldinošu vārdus ka tā varētu būt valsts organizācija (Latvija, Baltijas, Valsts, Starptautiskā, utt, utjp.). Un vispār - vajadzētu lai nosaukums vienmēr satur "privāta", ja jau tie "tiesneši" darbojas kā privātpersonas un īstenībā tikai kruķī biznesu.
4) Nu un princips, ka atmaksājamie procenti var būt lielāki par pamatsummu vispār ir murgains variants, tāds variants tā kā jaāizliedz būtu pilnībā. (Neesmu pētījis vai atļauja nodarboties ar "predatory lending" kautkā dod labumu kas atsvārtu visu negatīvo kas ar to saistīts.)