- 2008.03.02, 21:21
- Ar ko beidzas labēja ekonomiskā sistēma?
Ar to, ka visa nauda (un vara) valstī pieder noteiktam privātpersonu lokam. Ne tautai.In terms of types of financial wealth, the top one percent of households have 44.1% of all privately held stock, 58.0% of financial securities, and 57.3% of business equity. The top 10% have 85% to 90% of stock, bonds, trust funds, and business equity, and over 75% of non-home real estate. Since financial wealth is what counts as far as the control of income-producing assets, we can say that just 10% of the people own the United States of America.
Kas notiek, kad 10% no iedzīvotājiem kontrolē praktiski visu valsts naudu? Nu, pirmkārt, valsts ir "nozagta". Otrkārt, var aizmirst par to, ka politisko sistēmu (varu) kaut kā miermīlīgā veidā varētu nomainīt. (Kad viss ir nopirkts, vārda spēks ir nulle.)
Kā filmiņa rāda, fractional banking sistēmā, kad centrālā banka iekasē noteiktu procentu par tavu privilēģiju izmantot naudu (tie arī ir tie slavenie procentpunkti par kuru samazināšanu/palielināšanu tagad gandrīz katru dienu notiek riņķa dancis), tad pēc pietiekami ilga laika, visai naudai, un visiem īpašumiem valstī būtu jāpieder centrālajai bankai, un kā izvedums - valstij.
Tā ir. Bet tu zini, ka ASV centrālā banka, Federal Reserve, īstenībā nav valsts iestāde, ka tā nepieder valstij? T.i., sanāk, ka principā tā pieder kautkādam privātpersonu lokam... un tie procenti, ko Federal Reserve iekasē, īstenībā nonāk kautkādu noteiktu privātpersonu kabatās. (Tehniski, Federal Reserve System ir banku savienība. Tehniski, bankas iegādājas FED izlaistas akcijas, un saņem par to procentus. Tehniski visas šīs "biedru" bankas pieder cilvēkiem, t.i., tautai. Ar to niansi, ka bankas nepieder parastajiem cilvēkiem kas strādā, saņem algas, un maksā nodokļus, bet biezajiem, kas saņem dividendes, un dabū ievērojamas nodokļu atlaides - un kļūst arvien bagātāki, kamēr nauda no iedzīvotājiem aizplūst.)
Labi, tas par ekonomiku. Par, to kā beidzas "kreisa" politiskā sistēma:
Vēsturiski, praktiski visi kreisie režīmi ir izvērtušies par autoritārām diktatūrām, kas idejas vārdā jūtas tiesīgas noslaktēt jebkuru cilvēku par to ka tas neizprot un nepilda "partijas ģenerāllīniju". Skaidrs, ka ar šādu statistiku, labāk patiešām atteikties no cerībām, ka valsts (vara, valdība) kādreiz varētu arī iestāties par cilvēka tiesībām, par vārda brīvību vai par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību: lai gan tas viss ir rakstīts konstitūcijā, vai Satversmē, par daudz laikam būtu prasīt no varas pārstāvjiem, lai viņi to ievērotu un aizstāvētu.
"Freedom without Socialism is privilege and injustice. Socialism without freedom is slavery and brutality." - 38 rakstair doma
- 4.3.08 17:20 #
-
1. Krāpniecība ir noziedzīgs nodarījums un kriminālvajāšana ir valsts funkcija. Ja ir aizdomas, ka konkrētā sieviete ir apkrāpta (tam ir konkrētas juridiskas pazīmes, kuras es personīgi šajā aprakstā īsti nesaredzu).
2. Sargāšana no personiskas stulbības - nav valsts funkcija. Katrs šāds gadījums (jo plašāk tas tiek izpausts, jo labāk) izglīto citus cilvēkus.
3. Tie nav procenti, tas ir līgumsods. Tas ir būtisks juridisks nošķīrums, kaut līgumsods var būt izteikt procentos.
Problēma ir cita - Latvijas Civillikumā līgumsods netika ierobežots specifisku iemeslu dēļ (procentu pieaugums ir ierobežots ar 100%). Proti, līgumsods bija paredzēts tādiem gadījumiem, kad līguma neizpilde visu laiku rada jaunus un jaunus zaudējumus vienai no pusēm. Piemēram, būvniecībā ģenerāluzņēmējs pasūta apakšuzņēmējam izbūvēt kanalizācijas sistēmu, bet tas to neveic laikā. Tā iemesla dēļ nākamie apakšuzņēmēji nevar sākt veikt darbu un ēka netiek uzcelta laikā. Visi zaudējumi ir uz ģenerāluzņēmēju. Tādā gadījumā apakšuzņēmējam ne tikai ir kanalizācija jāizbūvē, bet arī jāsedz līgumsods tik ilgi, kamēr viņš to neizbūvē.
Procenti, savukārt, bija iecerēti kā soda nauda aizdevumu vai nesegtu tiešu finansiālu zaudējumu gadījumā. Procentu pieaugums ir ierobežots ar 100%.
90. gadu Civillikuma atjaunošanas gaitā šī lieta netika pietiekami nošķirta un ir pat viens aplams Augstākās Tiesas Senāta spriedums. Tagad par to ir itin intensīva juridiskās zinātnes diskusija un domāju, ka itin drīz tas tiks atrisināts. - Atbildēt
