Tātad, šodiena:
No rīta Wojteks solās ierasties 7:30 un tad visi kopā brauktu uz Olszuk, kas ir maza pilsēta netālu no Krakowas. Protams, tā, kā tas ir Wojteks viņš ir klāt 7:15, jo viņš iedomājās, ka mums vajadzētu izbraukt agrāk. Tea vēl ir pidžammā tāpēc neko ātrāk jau arī neizbraucam.Pa ceļam mēģinam izdomāt kādu ceļa dziesmu, diemžēl ne pārāk veiksmīgi. Mēs ar Tea nevaram atcerēties vārdus un Wojteks dzied tikai kaut kādas poļu dziesmas.

Olszuk - tur mūs skolā sagaida mācītājs (reliģijas skolotājs). Cilvēks kā cilvēks tikai sajucis prātā, runā ļoti dīvaini. :D Visu laiku atkārto tādas frāzes, kā "See you later!" un "creative youth". To pēdējo patiesībā es viņam iemācīju. Vēl viņš visu laiku piedāvā kafiju, tēju, kamēr mēs piekrītam. Tas poļiem ir ļoti raksturīgi, ja tu nepiekritīsi kaut ko ieēst vai vismaz iedzert piedāvās kamēr pielauzīs. Ap šo laiku es visu laiku pīkstu par to ka joprojām neviens nav uzlicis mūziku. Kamēr studenti vēl nav ieradušies sākam darīt kaut kādas tizlības. Var jau saprast ka diena ar Wojteku nebūs nekas saprātīgs. Visiem aizverās un sākam mētāt klases inventāru un visādas lietas. Es mēģinu pacelt Tea un apgriezties rinķī. gandrīz sastiepju muguru, smagāka nekā izskatās.

Pēc tam seko 5 stundas pēc kārtas. Katrreiz atšķirīga klase, bet mums jādara tas pats ar katru grupu. Pēc pirmās grupas Tea ar Wojteku nolemj, ka katrreiz kad skolniekiem ir laiks beigt uzdevumu, mums ir ļoti skaļi jāsāk laika atskaite un beigas jākliedz - Happy New Year! Pārsteigtas un neizpratnes pilnas sejas gandrīz katru reizi, bet galvenais ka pašiem jautri. xD Vēl mēs mēģinam runāt poliski. Tiekam nointervētas skolas avīzei. (lololol) Bet mūsu intervētājam ir pārsteidzoši laba angļu valoda, nu patiešām, daudz iespaidīgāk, kā vairumam skolnieku. Tikai es visu laiku nevarēju izšķirties vai pateikt viņam, ka viņš ir sakodis lūpu un tāpēc viņam ir ļoti asiņaini priekšzobi. Tā arī nesaņēmos un mēģināju koncentŗēties uz jautājumiem.

Mājupceļā iebraucam piestumties kaut kādā ūber restorānā, kur esot tradicionālie ēdieni no kalnu reģiona. (visi darbinieki gan aizdomīgi izskatās pēc ukraiņiem, vai kaut kā tāda. labāk runā krieviski kā angliski un poļu valodā ar jocīgu akcentu). Stumjam uz nebēdu. (pieņemu, ka skola maksāja par mūsu izrīšanos xD) Pirmoreiz ēdu tādu zupu, kur bļodas vietā ir maize. tikai aizmirsu nobildēt. :/

Kopumā āsom diena. Mājupceļā domāju par to, ka man ļoti pietrūkst stopēšanas. Tagad te ārā izskatās pēc pavasara. Saulīte. Aprīļa sākumā jāmēģina tikt līdz Berlīnei.

Tea pozē, Wojteks, kurš ir vienkārši sajucis prātā un mācītājs, kurš stumj kruasānu.

Es rādu mēli un ļoti nopietni izturos pret darbu.( man blakus sēž mācītājs!!!!!!!)

Man ir palicis garlaicīgi.

Sēžu un gaidu kad mums atnesīs zupas un haļas.