brīvdienas
Tagad es klausīšos šito līdz man paliks slikti. Vakar no rīta Elitsa spēlēja ģitāru un visas vārtījāmies pa manu istabu un dziedājām. Nu es vēl braucu ar iedomu velosipēdu.

Šorīt ievēlāmies mājās septiņos no rīta, tad jau laikam ballējām godam. Levonam bija atvadu ballīte, projekts beidzās un viņš brauc mājās. Mazliet pietrūks. Kaut kā ļoti šis rīts atgādināja ballītes Rīgā, kad beidz ballēties, iznāc ārā un ir jau gaišs. Autobusi pilni ar apzinīgiem cilvēkiem, kas brauc uz darbu un ar tādām paģirainām sejām kā manējā.

Pēdējā laikā man no sevis paliek mazliet bail. Es saku un daru lietas, ko nekad iepriekš neiedomātos. Ir cilvēki, kuri man ļoti viegli ietekmē, es viņus varu pazīt piecas minūtes, pāris stundas un es iztāstu lietas, ko nekad iepriekš nevienam neesmu teikusi. Ja iepriekš es vispirms darīju lietas un tad domāju, ko es esmu sastrādājusi, tad tagad es vienkārši daru un nedomāju vispār.

pirmo reizi mūža man liekas, ka tas varētu nebūt uz piecām minutēm, kā viss pārējais ar ko aizraujos, bet tieši šoreiz tam visam ir jābūt kaut kā nepareizi. uhhh, man ir bail.