keep calm and carry on
khkhmmm.

tikko uzrakstīju savu cibas ierakstu, kas it kā sasummētu to, kā pāris pēdējos mēnešos ir gājis. bet likās kaut kā baigi gay. ( vēl vairāk gay, kā brālis pie klavierēm) tāpēc nolēmu ka nav vērts un tāpēc turpināšu ar dažiem haotiskiem un neloģiskiem teikumiem par savu ingliš dzīvi.

Esmu sapratusi, ka pat tad ja kādreiz to spēšu atļauties es nemūžam nepirkšu Marks&Spencers drēbes. es esmu redzējusi pietiekami.  Tagad padomāju divreiz pirms pērku želejkončas. Es zinu pārāk daudz. :D Tāpat es droši vien varētu piedalīties kartona kastu ātrlocīšanas čempionāta, skills ir. (izjaukt arī māku baigi ātri). Un no rītdienas atkal dzīvošos pa citu vērhausu. redzēs kā būs. nebūtu jāmaksā īre un ik pa laikam jāpazaudē pases, varētu neiespringt.

Ballēts tiek reti, bet spēcīgi. Notinghemā ir atklāti pāris ļoti naiiisss barčiki uz vienu gan vairs nedrīkstēs iet kādu nākamo pusgadu, jo ļooooti iespējams, ka cilvēki joprojām atcerēsies lesbietes no Zviedrijas. Patīk pilsēta. Un ir tas īstais izmērs. Pietiekami liela, lai varētu pazust pūlī, bet ne tik liela, lai centru nevarētu izstaigāt ar kājām. plus mīnus.

Daudz braukājos ar Leldes ričuku. Mēģinu neizraisīt pārāk daudz satiksmes negadījumu. Visi sliktie paradumi nekur nav pazuduši. Un kā tad būs, dzīvoju kopā ar Leldi un dīlere kaimiņos. Tēloju mega UCAS (Universities and Colleges Admissions Service) bloggeri. Būtu vēl labi, ja izdotos viss ar skolām, lai ir skaists noslēgums blogam. Vispār sapņi lieli un vēl nekur nav pazuduši. varbūt tikai palikuši vēl konkrētāki un skaidrāk iezīmējas viss kas varētu noiet greizi. esmu sākusi mazliet nopietnāk pievērsties portfolio izveidei.

Vispār lielākoties jūtos laimīga. Ja es vēl nejustos tik nabadzīga, būtu vēl skaistāk. Tomēr lielos viclienos viss ir kārtībā, tagad sēžu saritinājusies zem pleda. šodien nopirku savai istabai nakstlampiņu un kopā ar ziemassvētku lampiņām logā rada baigi jauko atmosfēru. Dzīvoju ļoti ingliš paskata mājā (ar to mazo pagalmiņu, kur visi kaimiņi var redzēt ko tu tur dari un ar to mazo harija potera kambari zem trepēm), uz tāda paša paskata ielas un tagad visas vēstules un pastkartes ko sūtu varu mest tajās kjūt sarkanajās pastkastēs. Cilvēki reizēm šķiet pat pārāk pieklājīgi.

tas tā īsumā viss.

cheers darlin' !