Polijā cilvēki svētdienas rītā iet uz baznīcu, bet es braucu bildēt atkritumus.
Un tālāk, daži skati no maniem rīta priekiem.

ul. Fabryczna. Mana iela starp citu. Nu labi, grāvis blakus manai ielai.


Un tad es vēl dzinos uz kaut kādu Wojkowices nomali, jo pēdējā brīdi saņēmu pārsūtītu epastu no kādas kundzes domē, kas klāt bija pievienojusi karti un ielu, kuru redz tomēr arī paredzēts tīrīt. Tas nekas, ka plakātos tas nekur neparādīsies, jo visa informācija tiek sniegta tik ļoti laicīgi.
 
 
Šitas patiesībā ir pavisam citur, man vienkārši gribējās uzdzīties kalnā, lai zinātu cik tālu var redzēt! Un protams arī tur viss pilns ar riepām un citām automašīnu daļām.


Citi drūmi skati no šī rīta. Bet, man kaut kā patīk tie vecie dzelzceļa tilti.Viņi te ir visur, kas piedod, kaut kādu īpašu auru.

 

Pēc tam jau man bija apnicis ik pēc 20 metriem apstāties, kāpt nost no ričuka un bildēt vecus ledusskapjus, pusdedzinātu plastmasu, mašīnu bamperus, riepas upes kanālos, tāpēc vienkārši dzenājos pa kkādiem nomaļiem ceļiem. Kad pēc kaut kādas stundas biju nolēmusi, ka gribu braukt mājās, tas viss vēl ievilkās, jo es esmu mīkstā un meklējus ceļus, kur ir mazāk iespējamība satikt suņus, kā arī man noteikti vajag iečekot cik tālu var redzēt no katra uzkalna.

Te es it kā biju salīdzinoši tuvu mājām, bet nevārēju atrast kur taka savienojas ar kādu ielu vai kādu vairāk braucamu vietu, vai arī suņu brīvu vietu xD, tāpēc bija jabrauc atpakaļ un jāmeklē citi ceļi. Toties ap to laiku jau bija saulains.


ļubeju velosipēdus. tikai vajag lai man kāds pamaina sēdēkļa augstumu, jo pašlaik ir sajuta it kā ar kkādu pusbmx mīdītos.

Rīt braucu uz random skolu runāties par Lieldienu tradīcijām Latvijā. Krāsojam olas, ēdam, bērni šūpojās. Tas arī viss.