visi drausmīgie cilvēki paceļ rokas!
Tea pirms pāris dienām ir nomiris vectēvs. Tagad īsti nesaprot kurš no visiem iemesliem kāpēc esmu drausmīgs cilvēks ir visdrausmīgākais: pirmkārt, es nekad nesaprotu kā reaģēt uz tādām lietām, tāpēc, neko vairāk par I'm sorry tāpat nedabūju pāri lūpām. Viņa man neko neteica (līdz šodien ar Elitsu uzprasījām, kas notiek?), tāpēc es pēdējās dienās domāju ka viņa vienkārši dusmojās uz mani par kādu mistisku iemeslu un tāpēc arī uzmetu ignoru un pat neiedomājos, ka kaut kas varētu būt noticis. Un tas arī lieliski norāda cik lielā mērā es kādam varu būt uzticības persona. Un visbeidzot, es vēl paspēju justies nožēlojama, kaut stāsts vispār nebūt nav par mani.