07:19 pm - visi drausmīgie cilvēki paceļ rokas!
Tea pirms pāris dienām ir nomiris vectēvs. Tagad īsti nesaprot kurš no visiem iemesliem kāpēc esmu drausmīgs cilvēks ir visdrausmīgākais: pirmkārt, es nekad nesaprotu kā reaģēt uz tādām lietām, tāpēc, neko vairāk par
I'm sorry tāpat nedabūju pāri lūpām. Viņa man neko neteica (līdz šodien ar Elitsu uzprasījām, kas notiek?), tāpēc es pēdējās dienās domāju ka viņa vienkārši dusmojās uz mani par kādu mistisku iemeslu un tāpēc arī uzmetu ignoru un pat neiedomājos, ka kaut kas varētu būt noticis. Un tas arī lieliski norāda cik lielā mērā es kādam varu būt uzticības persona. Un visbeidzot, es vēl paspēju justies nožēlojama, kaut stāsts vispār nebūt nav par mani.
10:23 pm
Šodien: biju skatīties uz ezeriem un tūrisma paliekām. Parunājos ar kaimiņu. Tagad mans poļu valodas līmenis ir vismaz līdz kaut kādam minimālai sarunvalodai nonācis. Protams visu laiku runāju ar kļūdām un nekad nevaru atcerēties kādu galotni man jāliek, bet vismaz jūtu ka ir progress. Vēl,dabūju ričuku, rīt varu braukt bildēt atkritumus.
Tagad man sāp sāns, vai mugura, vai vēders. bet tikai mazlietiņ.
11:36 pm
Reizēm no rītiem atverot acis, man gribās būt tur.
