Netīrie trauki
Kā jau parasti šo gada daļu, to aukstāko un, manuprāt, drūmāko nākas dzīvot vienai. Var nākt, kad grib, iet, kad grib. Mosties nakts vidū un dejot virtuvē pie skaļas mūzikas. Aicināt draugus, cerot, ka viņi nodosies gastronomiskām izvirtībām manā virtuvē, neuztraukties, ka viņi nepaspēs uz pēdējo transportu, jo vienā istabā ir paliela gulta, kur viņiem izčučēties. Vispār neslikta dzīve. Teorētiski.


Žel tik, ka patiesībā ir tik auksts, ka retais ir gatavs picas un melleņu šņabja dēļ ķepiņs saldēt, darba laiki ar lielākajai civēku daļai tādi nejēdzīgi. Un tad sanāk gatavot sev vienai, garšīgi jau, tik tie trauki tik pat daudz kā tad, kad pagrabā bijām 2. A mazgātājs ta viens. Nav taisnības šai pasaulē.


Nu tas par virtuves nedienām, ar citām istabām pat nesākšu, nekas interesants tajās jau kādu laiku nenotiek.