Viņa
Viņa vienmēr ir laimīga...viņai vienmēr klājas burvīgi...viņa smaida un neraud...tikai bērēs reizēm, pēdējo reiz pirms pusotra gada...viņa ir tā stiprā, kurai vienmēr naktī var zvanīt, lai saņemtu palīdzību

Bet kas tagad?

Pagājušo nedēļ raudāja, raudāja, jo žēl...žēl sevis, pat ļoti...No rīta pamodās un saprata, ka raudāt ir muļķīgi, no tā nekļūst vieglāk, kur nu! Acis sāp...vēl vairākas dienas. Viņa apņēmās vairs neraudāt...nekad!

Bet vakarnakt...atkal...un nabags, kas blakus, jo cilvēki nezin kā palīdzēt raudošajiem, īpaši tiem, kas stipri un laimīgi vienmēr...tagad sāp acis un laime paslēpusies...