Manās rokās nonāca aprakstīta lapiņa, burtu salikums iepatikās
"Kāpēc Es izvēlos enģeļus, ne
cilvēkus? Kāpēc Es vēlos būt nevis esmu viens no viņiem? Tie paceļas
spārnos un aizlido, lai pasaule gaišāka taptu. Tie redzējuši daudz,
dzirdējuši visu, to spārni deguši, kad pielido pārāk tuvu saulei. Bet
Es te nīkstu savā dubļu peļķē. Engeļi liekat man mieru, man vajag
cilvēcību sev apkārt, nevis Dievību. Es esmu niecība pat starp
cilvēkiem, starp Jūsu spārniem neesmu pat puteklis."
Pirmajā brīdī šķita, ka to noteikti rakstījis depresīvs pokemons, bet tad iepatikās, iepatikās un viss...