Ja veicas kārīs, neveiksmies mīlestībā.

Vajadzētu mazliet padomāt par mīlestību bet nav laika.

Vai arī mēs paūpējamies, lai laika nebūtu.

Nē, šoreiz laika tiešām nav.

Jārukā, jārukā, par laimi ir arī rezultāts un tīri tā neko.

Ta laikam rodas darbaholiķi, kad negribas par kaut ko domāt, jānododas kaut kam, jaunām dēkām, alkoholam, darbam-katram pēc savām vēlmēm un iespējām, savas morāles un sirdsapziņas.

"Tu tāda enerģiska visu laiku:)"

Varbūt...Ja es apstātos, tad apstātos uz ilgu laiku, apstātos un tur arī paliktu, sabruktu, sadegtu...Kur tad liktu pelnus?

Bet nav mums laika apr to dāmāt, negribam.