vispār es esmu haskija kucēns, man patīk smagumus vilkt. es nevaru dīkā stāvēt, jo tad man vientuļi, tad man grūti un gribas dīvānus plēst. es uzticīgs, stulbs kucēns, kas nemāk sadzīvot ar vilšanos par izaugšanu no draudzības. taču nomierinies, ne tu pirmā, ne pēdējā, shit happens, life happens, draudziņ, chill. citās ziņās taču viss ir labi - paaugstinājumi, jaunas draudzības, svaigas asinis, lieli izaicinājumi, miesīgi un garīgi apvāršņi jaunos līmeņos un tas viss. jā, jā, bet ko padarīsi haskija kucēnam, viņš skumst.