song for zula
vakar aizgāju pabarot māsas kaķi, pēc tam izmetu mazu loku pa pilsētu un piesēdu parkā paskatīties uz cilvēkiem un padomāt. saule spīdēja spoži, cilvēki bija daudz, zeme un gaiss smaržoja tā, it kā visu nakti šie divi būtu kaislīgi mīlējušies, kamēr visa pārējie guļ. klausījos mūziku un uznāca tāds saviļņojums par visu, kas noticis pēdējo piecu gadu laikā. par to, kas katru dienu pietrūkst un nepietrūkst, par mīlestību, par draudzību, par zaudējumiem, par ieguvumiem. man bieži nesanāk paraudāt, bet vakar sēdēju parkā pār vēsajiem vaidziņiem tecēja karstas tērcītes vieglāk nekā parasti. padzīvojušais kungs uz blakus soliņa, kurš līdz tam netraucēts lasīja avīzi, sāka dīdīties un gandrīz nemanāmi satraukties, bet es smaidīju un mēģināju šoreiz neturēt ciešā, teju dzelžainā satvērienā to visu rūpīgi uzkrāto un saklafisicēto.