le feuilles mortes
īpaši šajā rītā, kad sēžu viena pati ofisā, klausos mūziku, dzeru kafiju un skatos uz saules apspīdēto, iespīlēto Arts-loi ielu, es jūtu, ka tā spiedošā, trulā sajūta, kas mani pavadīja kopš oktobra, lēnām atkāpjas un uzsūcas. izmisums un vēlēšanās izvemties no skumjām mani lēnām atstāj.

šis ir bijis grūtākais gads manā dzīvē. bet viennozīmīgi arī vērtīgākais un mācībām pilnākais.

un Briselē es jūtos vairāk mājās nekā Rīgā. tas arī ir kaut kas, par ko es daudz domāju pēdējā laikā.