šodien atcerējos laikus, kad džeki bija mani labākie draugi un meitenes likās dumjas, jo spēlējās ar lellēm. atcerējos to vasaru, kad izaugu par aptuveni desmit centimetriem. tā bija arī vasara, kad nomainīju skolas, un vasara, kad džeki sāka skatīties uz mani nevis kā uz čomu, bet kā uz garo meiteni. tas bija briesmīgi, jo meitenes man joprojām likās čīkstules un garlaicīgas. jutos izstumta un biju apvainojusies.

vēlāk gan iedraudzējos ar tām meitenēm un nebija tik slikti.