Joprojām īsti nesaprotu Jūsu loģiku, jo advokāts vienmēr strādā tad, kad kādam ir nelaime. Vismaz tiesu advokāts. Tāda ir advokāta sūtība. Vienmēr advokāts aizstāv kādu, no kura kaut ko prasa, vai kurš prasa tāpēc, ka otra puse kaut ko nav izpildījusi vai ir nodarījusi ko ļaunu. Tādēļ, cik saprotu, visi tiesu advokāti dzīvo ar sausu aprēķinu, jo vienmēr (pelnot naudu kā advokāts) iedzīvosies uz cita nelaimes rēķina.
Bet runājot to, ka Gobzems tajās lietās principā strādā par velti un būtībā iegulda gan savu laiku, gan līdzekļus, domāju, ka tieši tas arī ir pamats uzskatīt, ka viņš ir veiksmīgs. Jo neviens labs darbs nepaliek neatalgots. Vai tad ir slikti aizstāvēt šos cilvēkus, kuri ir cietuši? Un pat ja viņš saņemtu atlīdzību par šādām lietām, ar ko tas būtu sliktāk, nekā gadījumā, ja viņš saņemtu atlīdzību citās lietās, kur pārstāv klientu. Cik zinu, Gobzems vispār naudu ņemt tikai par uzvarētām lietām, atšķirībā no daudziem advokātiem, kuri to dara arī par zaudējumu.
Un pabeidzot par tām traģēdiju lietām, vienreiz viņš pats stāstīja, ka, piemēram, Talsu lietā viens viņa klients esot pienācis uz ielas un lūdzis, vai nevar viņam palīdzēt un ka tajā karavīru lietā viņas klientes mamma ir Gobzema bijusī darbiniece, kura lūgusi palīdzēt. Un kā Jums šķiet, vai nevarētu būt tā, ka tajos gadījumos, kad cilvēki redz, ka advokāts labi strādā, pie viņa nāk arvien jauni un jauni klienti? Man liekas, ka tāda ir advokāta sūtība.