man patiesībā skauž tās saulē glīti iedegušās meitenes vasaras kleitiņās, iešļūcenēs, ar saulē pabalējušiem matiem, lielām pludmales somām un bezrūpīgo gaitu. es arī gribu gulēt pludmalē un lai par mani visi maksā, bet es varētu laiski lasīt jaunāko presi guļot karstās smiltīs un dzerot vieglus kokteiļus.
lai nu kā, bet vakar bijām jūrmalā. divi biroja bālķermeņi, sēdējām uz soliņa, pūta vēss vējš, purināja matus, bet mēs sēdējām uz bolderājas pludmales soliņiem savos peldkostīmos un prātojām, vai esam ēnas, vēja nesējas vai tomēr nē. padrebinājāmies, ar smagiem soļiem pastaigājām pa iesilušajām smiltīm, paskatījām viļņus un ievilkām 'pludmale' ailītē ķeksīti. un vienalga, kāds tas ķeksītis, atskaitēs tam uzmanību neviens nepievērš, plāns izpildīts.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: