man ļoti patīk suņi. lieli, mazi, pūkaini, draudīgi, miniatūri. saprāta robežās tā (mazās toyterjerveidīgās kļūdiņas neskaitās). un šeit Norvēģijā ir viens no jaukākajiem suņiem, kāds jebkad satikts. tāds terjers vai es nezinu kas tā pa sugu. spalva tam kā aitiņai, tāds mīlīgs purniņš, silta mēle un pats patīkamākais - par spīti laika apstākļiem un tam, ka tas suns lielāko daļu pavada ārpus telpām, tas smaržo pēc pļavas puķēm. spalva ir mīksta, mīksta un kažociņš tik smaržīgs, ka varētu mašīnā piestiprināt Kirsche Baum vietā. goda vārds. šitā gan.