man tik silti nekad nebija bijis. ne tajā istabā. un ne ar tik miega stundām, kā šonakt. laikam jau tomēr ir lietas, kas silda vairāk nekā kokvilnas zeķes un dūnu segas. un lai arī cik leijeros



šis rīts pārāk skaists, lai ietu uz lekcijām. lai nīktu augstskolas sienās un kūkotu kopā ar citiem cālīšiem, kam arī gribas laukā, laukāa.. un, ja godīgi, tad šādos rītos man vairāk nekā parasti pietrūkst austras. jo šādos rītos gribas sēdēt parkā, ar daudz šallēm, milzīgu CN mokas turzīti un skaistām saulesbrillēm. un franču maiznīcas smilšu cepumiem - pa vienam katrā pusē.


toties apdrošināšanas tiesību laikā paspēju uzrakstīt to-do listi, kas līdz Londonai pa punktiem jāizdara. un arī tas ir labi