Ak vai. pēdējā nedeļa līdz eksāmeniem un nu mani sāk pārņemt pamika. nejau eksāmenu, bet skolas beigšanas. es vairs nekadu tur nebūšu, nebūšu da\la no tās un nebūšu vairs skolēns :(
agrāk man bija žēl mazo bērnu, jo viņiem vēl tik sasodīti ilgi jāmācās, bet tagad es tik ļoti apskaužu kaut kādus astotos, kuri tagad jau var priecāties par skolas beigām un viņiem nav jāsatraucās par to, kas būš nākošruden, jo viņi joprojām būs skolā un darīs visas ierajstās lieta : špikos kontroldarbos, pēc tam dusmosies uz skolotāju par slikto atzīmi, pīpēs garajā starpbrīdī, dzers tēju pie Valdas fizikas laikā, piektdienās prasīs skolotājai, lai palaiž ātrāk no pēdējās stundas utt. visas jaukā skolas lietiņas un nelietiņas.
ak vai, ak vai. es gribētu raudāt, bet nesaprotu kāpēc, lai es to darītu, jo laiku tā vai tā atpakaļ nekad vairs nepagriezīs.


(ķip tie jūsu keep calm, bet otrādi :D )