Ak Dievs, es tikai tagad sapratu, ka tā ķīmija ir beigusies!
it kā jau prieciņš, ka tagad varēšu ballēties piektdienā, ko neesmu darījusi kopš janvārā? izņemot, protams, tās pāris reizes, kad nākošājā dienā ir piem 1. maijs vai arī mēs ar Lauru iedžerām pa vienam sidram un gājām mājās jau ap 1iem, jo nākošajā ritā gribas juties labi. viņai 6dienās ir koris, bet man bija (BIJA!) ķīmija.
Lai nu kā, kad pabeidzām darbu, Agnese(mana blakussēdētāja no Tukuma) pateica : "Viens eksāmens nolikts - vel tikai 5 palikuši!". Es par šo darbu nebiju aizdomājusies kā par tādu nopietno eksāmenu, no kura ir atkarīga mana nākotne, bet jāsaka ka dienu pirms tam es ļoti uztraucos. Japiemin, ka pāris dienas pirms tam man bija sapnis par to, ka es totāli izgāžos, bet saka jau, ka tā ir laba zīme un tad noteikti veikšoties, kas totally notika ar mani!
Tos visus cilvēksu es nesatikšu līdz septembrim, jo daži no viīem ies kā es uz VMF, citi uz pārtikas tehnoloģijām, bet gan jau skolā geitenī satiksiemies. man nedaudz pietrūks aukstās auditorijas
manas starpbrīžu kastās šokolādes
baiso pils pagrabstāva gaiteņu

lai nu kā tagad sestienas rītiem atgriežas to ierastā nozīme manā dzīvē - izgulēšanās,ilgā vārtīšanās pa gultū un vēlās broksastis