Garastāvoklis:

thoughtful

Man kavējas mr. It kā jau tikai 2. dienas, bet vienlga stress. Varbūt tiešām vajdzētu pāriet uz kādu drošāku metodi, kaut gan nekādas kļūmītes nav bijušas. Man ir apnicis gaidīt - kad tad sāksies. Es šoreiz pat nezinu teikt viņam vai neteikt, jo pagājušoreizi viņš ļoti satraucās.
Vakar man atkal gribejās pateikt viņam, ka mīlu, bet es nekādā gadījumā to nedarītu pirmā. Man vienkārši bail izgāzties.
Šīs nakts sapnis vēl vairāk liek baidīties. Sapnī viņš man teica, ka meitenēm t[ā vienmēr ir, ka pašas nesaprot ko jūt. Es zinu, tas bija tikai sapnis, bet dīvainākais ir tas, ka tur bija arī mana mamma, kas sapnī man lika kaut ko izdarīt. No rīta, kad pamodos viņa man teica to pašu. Bet ja nu viņš dzīvē pasaka, to pašu ko sapnī? Tad es justos vēļ muļķīgāk, nekā toreiz, kad bijām pie vi\na un es pateicu, ka b;utu jauki dzīvot kopā, bet viņš kādu mirkli klusēja un tad pateica nē. Viņš to tā neesot dom\ajis, bet dzīvošana kopā viņa asociējas ar laulību un bērniem, bet tam viņš nav gatavs.
Es zinu, izklausās muļķīgi, bet es jau arī negribu tagad precēties, jo izglītība mūsdienās ir svarīga un LV es palikt noteikti negribu.