Un tagad ir pienākusi mana kārta runāt par žetonu!
Ak Dievs, tas bija tik fantastisks vakars, kāds ļooti sen nebija piedzīvots. Jauks svinīgais un pēc tam jau sākās īstā ballīte, protams žēl, ka mana ģimene neuznāca augšā un neuzcienājās ar klinģeriem, bet viss taču ir ok :)
Ar Lauru aizbraucām iedzert atsevišķi, no sākuma negāja iekšā, bet pēc tam jau viss ok. ballīte, daudz smējāmies un Haralds man uzsauca divus sidrus!
Atbraucām uz Pastu un tik jauki redzēt VISUS savus klasesbiedrus jautri dejojam, apskāvāmies daudz, daudz patīkamu pārsteigumu un neaizmirstamā klases saskandināšana un dejošana. buuurviigi. satiku daudz sen neredzētos pazītamos(šodien to visu stāstot J atklājās, ka tie visi ir bijuši puiši :D)
Rolands kājās nevarēja nostāvet. Dievs vien zin, kur viņš pēc tam palicis, Andrim kāds iesita pa seju Un vispār mana klase ir tik sasodīti forša! Lai ko arī tie pārējie saka :)
Nopirku sidru un nevarēju izdzert, agri bija jādodas mājās, jo man taču ir ķīmija :/ atveda mani Haralds atnācu mājās un joprojām biju piedzērusies.
Vislielākais šoks man bija satikt kādu cilvēku. Es jau gāju prom un pēkšņi dzirdu kads mani sauc : "Aņa, Aņa!"
Es pagriežos un man pretī stām šausmīgi smuks nepazīstams puisis un prasa vai es viņu neatceros. Kratu galvu un saku, ka diemžēl nē. "Dima, no bērnudārza, neatceries?" Tajā mirklī atceros bērnudārza izlaiduma bildi un OMG. tas nevar būt tas pats cilvēks! Apskaujamies, viņš pasaka, ka esmu ļoti mainījusies. Gribu zināt kā tad viņš mani ir atpazinis. Vinš atbild, ka mani Tonusā vienreiz redzēja, bet neesot varējis pienākt klāt un izvairās atbildēt kāpēc. Es joprojām stāvu un nevaru pateikt ne vārda, jo tādu šoku vēl savā mūžā neemu piedzvojusi. Skatos uz žetona gredzenu pirkstā un man tas ir kā atgādinājums, ka skola ir gandrīz beigusies un es vairs neemu maza, es šo cilvēku pēdējo reizi redzēju pirms 12 gadiem. Man leikas, ka likenis speciāli sarīkojis man tādu tikšanos, lai es apzinos kontrastu - bērnudārzs un 12. klases beigšana. Visu vakaru par to domāju un drīz vien aizbraucu mājās, kur joprojām turpināju par to domāt.

Šorīt pamodos un man bija slikti, likās ka joprojām esmu piedzērusies, izmazgāju matus, ieēdu un vis spārgāja, sākās jaukā dienas daļa. Ķīmijā mann deva citādus uzdevumus, nekā pārējiem. Izrisināju pašu grūtāko! Atbilde precīzi kā grāmatā, jūtos lepna :)
Pa auditorijas logu sniegu nevar redzēt, tikai kokus un debesis. Mani nepameta sajūta, ka ir pavasaris, saule tik jauki spīd un silda, pirmo reizi nebija auksts. Nesen aizgāja man saulīte, man ir palikuši M&M's un brīvs vakars ar filmām.
Visu dienu gribas ēst!