visu dienu guļu, jo nav spēka, un skatos bīstamās mājsaimnieces. piezvanīja māsa. atkal kaut kādas problēmas ar mašīnu + viņas draugam pirkstus iespieda mašīnas druvīs. uz mirkli iedomājos to sajūtu un sāpes pāršalca visu ķermeni. nabadziņš :(
es neemu satikusi janci visu dienu. es nevaru bez viņa dzīvot. rīt nevarēšu darīt pilnīgi neko no tā, ko biju saplānojusi. varesu sēdēt mājās vai pie janča pa gabalu no viņa. super.
vakar vakarā sēdēām uz grīdas un runajāmies par laiku, kad bijām 13/14 gadus veci.
tas ir tik dīvaini, ka meitenes domā, ka viņas kādam patīk, domā, ka tam puisim patīk kāda cita, bet patiesībā zēniem tādā vecumā ir pilnīgi vienlga. viņi vispār nedomā par meitenēm. varbūt tikai "viņa ir smuka, man patīk" līmenī. kāpēc es toreiz to neapzinājos? kāpēc es to uzzinu tikai tagad? kāpēc jaunām meitenēm par to neviens nestāsta??? vēlāk jau ir visādi cosmo and stuff, kas vedina uz domu par to, ka ja viņš nezvana, tātad negrib un liecies mierā. Bet tas jau ir par vēlu.
varbūt būtu jāraksta grāmatas nevis par mēnešreizēm un tamponiem, bet par īsto dzīvi.

bet es vairs neesmu tajā vecumā, tāpēc man viss ok :)

tamperatūra un viss sāp