šodien no rīta pie ģērbtuvēm nostājos pie spoguļa, brīdi vēlāk atbrauca ods, nostājās blakus un sāka vilkt nos džemperi tā, ka viņam, protams, krekls sarāvās uz augšu. Viņam nav nekāds hot vēders, bet vienlga vienīgais, kas man ienāca prātā bija: "tā taču nevar darīt", paldies Dievam biju jau paspējusi noģērbties un drošāk tomēr bija aiziet. man bija sajūta, ka viņš ir saulīte un novelkot to kreklu viņa starojums mani tik ļoti apspīdēja, ka man nebija citas izvēles kā bēgt no turienes.

skolā man sāpēja vēders, nevarēju pakustēties, pakustejos un visas nomācošās lietas pieņēmās savā nomācošajā spēkā un sāka nomākt mani vairāk. one white pill un viss bija ok.

Ceturtdien es iešu uz pilsētas bioloģijas olimpiādi pēc tam uz mājām, paēdīšu un tad atkal iešu uz skoliņu.