Day 261 - 104 days left in the year
Šodien ir pirmdiena un esmu darbā kā parasti. Atvēlēju laiku iedzert siltu tēju un palasīt blogus. Šodien tā līst un tāds laiks būs visu dienu. Patiesībā, gribētos palikt mājās un čilot siltā gultā, noskatīties kādu foršu filmu un pagulēt.
Tas bija tieši tas, ko darīju pirms nedēļās. Pēc Rūtas kāzām pāris dienas paņēmu brīvas, tik ļoti prasījās atpūsties. Uz skolu, protams, ka aizbraucu, bet uz darbu nē :) Pirmdien pa mājām, bet otrdien ar Rūdi aizbraucām pastaigāt pa dabas takām pie Krimuldas, kas bija amazing. Man tik ļoti patīk būt pie dabas, kur nu vēl tik skaistā vietā. Little did I know ka šīs dienas PAMATĪGI nāksies atstrādāt, trešdien braucu ar kolēģi uz Igauniju, kas bija diegan OK, bet darbi tikai krājās. Ceturtdien darbs-skola, piektdien darbs, darbs-intervija-skola-vakarā neplānota ciemos iešana. Biju tik ļoti izpumpēta, vispār jau nebija tik traki, bet liela vilšanās bija intervija. Visu dienu biju labā garastāvoklī, super excited, taču pēc intervijas pat negribēju zvanīt Rūdim, lai pastāstītu kā gāja.
Mani uzaicināja uz balzamu uz interviju uz vakanci, kur konkurss nav izsludināts. Pēc visām prasībām es atbilstu, taču tas priekšnieks.. Es jau uzreiz sapratu, ka tas ir cilvēks ar ko es nevarēšu sastrādāties, viņš gaida no manis konkrētu darba stilu, kas man liekas nepieņemami, kā arī maza iespēja, ka varēšu ar skolu apvienot. Man rīt ir Skype intervija, šodien it kā piedāvājumu atsūtīs, taču esmu par 80 % pārliecināta, ka piedāvājumu es nepieņemšu. Mērķis, ko esmu sev uzstādījusi ir cits. Es noteikti nedomājot pieņemtu, ja man nebūtu skola, taču tagad ir citas prioritātes. Vispār jau es tur nepieteicos, man vienkārši piedāvāja. Dzīvē būs iespējas, kas būs jālaiž garām, lai sasniegtu plānoto mērķi - tas man liekas pieņemami, bet tik ļoti gribas zināt kā būtu, ja būtu..