ikdienas
Esmu saaukstējusies - jau atkal. Nav jābūt veselības ekspertam, lai sapratu, ka kaut kas acīmredzot nav kārtībā, ja otro reizi šovasar esmu saaukstējusies. Es it kā zinu, kas ir tas, kas mani nomācu un es risinu to (darbs). Vispār pirmdien, kad sāpēja kakls savilku līdzības ar vēl vienu tikpat svarīgu dzīves aspektu kā veselība - nauda. Un tiešām, kad viss ir kārtībā, tu to nejūti un uztver kā pašsaprotamu, bet tiklīdz sāk aptrūkties, saproti, cik labi bija iepriekš un ka līdz galam to nemaz nenovērtēji. Rūdim iet 4. mēnesis bezdarbniekos, tas nozīmē, ka pabalsts nu jau ir mazāks kā iepriekš, un pirmo reizi pa ilgiem laikiem, sākam runāt par naudu. Esmu sākusi skatīties uz pārtikas cenām veikalos, jo iepriekš, ja kaut ko gribējās, tad nedomājot visu liku grozā, samaksāju un aizmirsu. Ja godīgi, tad es jau biju aizmirsusi to sajūtu, kad jāgaida līdz algai, lai kaut ko nopirku. Jāņem vērā, ka atlieku arī mācībām un vēl šim tam, lai īstenotu savus ilgtermiņa plānus un mērķus. Pārāk nesatraucos, jo tāpat kā saaukstēšanās, tas agri vai vēlu pariet.