Jāsaka, ka pēc savām 6 dienu brīvdienām es jūtos kā no laivas izmesta. Pirmkārt jau tas, ka vakar nenoliku braukšanas eksāmenu. Vismaz figūras ieskaitīja, kas ir nice. Sagruzījos vakar pamatīgi, bet ja tā padomā, tad pazīstu tikai 1 cilvēku, kurš braukšanas eksāmenu nolika ar pirmo reizi. Lai nu kā, skatīšos kā ir ar laikiem un iešu nākamnedēļ atkal. Tāpat mani uzaicināja 5dien uz darba interviju, bet tagad man ir jāzvana un jāpārceļ, jo ir sapulce esošajā darbā, kuru nav iespējas pārcelt. 7dien man ir jāskrien 6 km, kas it kā nav daudz, bet man liekas, kā Everests pagaidām. Forši arī tas, ka ārā ir sniegs un vakarā būs tikai + 6 grādi. Es tādā aukstumā nevaru paskriet :(
Es nezinu, ko darīšu, man ir tāda neliela panika par savu dzīvi pēc šīm brīvdienām.
Varbūt arī tas ir tāpēc, ka brīvdienās maksimāli izbaudīju brīvo laiku un sapratu, ka negribu te strādāt.