Es tik sen neko neesmu rakstījusi nemaz nezinu kāpēc. Visu laiku gribu kaut ko ierakstīt, taču baigu beigās atmetu ar roku ar domu : kāda jēga? Jēgas varbūt arī nav, taču tā ir lietas, kas man patīk. Man patīk gan rakstīt, gan pārlasīt rakstīto.
:Lieta tāda, ka pēdējā laikā fokusējos uz negatīvām lietām - kas man nepatīk, ko es gribētu uzlabot, ko es gribētu, bet nevaru uzlabot. Visu laiku par to domāju un iekšā iezogas negatīvisms. Skepse ir mana labākā draudzene pēdējā laikā. Bet kāpēc?
Kad es atvēlu laiku padomāt par to, kas notiek īstenībā, es saprotu, ka ir tik daudz, kas labs, ko es it kā ignorēju. Tā neesmu es.
Pēdējā laikā man bail labās lietas ielaist savā dzīvē, Pārmaiņas atpazīstu kā bīstamību un iziešana no komforta zonas man liekas ka ir sliktākais kas var notikt. Tas patiesībā ir tik smieklīgi. Ir tikai divi jautājumi : Ko es gribu un No kā es baidos?

jūtu kā pavasaris iezogas sirdī un bakas kontā. Katru gadu lielākais kārdinājums izpirkt visas pavasara kolekcijas. Pasteļtoņi nozog manu sirdi un lielu daļu algas :)