Darbā virtuves/atpūtas telpas durvis ir necaurredzamas, tāpēc, ejot pusdienās, nekad nevar zināt, kurš jau tur sēž.
Protams ir iespēja ielūrēt virtuvē, vai tēlot, ka atnācu tikai krūzi nomazgāt.
Tad nu vienmēr ir tāds stress par to vai pusdienas būs jāēd ar foršajiem kolēģiem vai ar tādiem, kurus satikt nemaz negribas, kur nu vēl runāt.

Cilvēki ir dažādi, bet no otras puses - neviens neizvairās no cilvēka tikai tāpēc, ka viņš ir pārāk foršs un patīkams.
Nu izņēmums ir bijušā drauga draudzene or smth.