Kārtējo reizi lasot rakstu par, nu jau, kārtejo pasaules gala tuvošanos, aizdomājos.
Vai es daru to, ko gribu darīt pa īstam?
Bet no otras puses runas par to, ka katru dienu jadzīvo ta it kā ta būtu pedeja, ir tik muļķīgas.

Zemāk bija raksts par to, ka zinātnieki pierādījuši to, ka pastāv dzīve pēc nāves.

No ta izsecinu, ka žurnālistika ir visa ļaunuma sakne un iemiesojums.
Nu nav mums laiks domāt par to! Un ja ir, tad mēs negribam!