šodien sabrauca visādi radi tēti apsveikt, jauki pasēdējām.
Mans brālēns mani visu aiku kūda uz Norvēģiju, dzīvot tur gadu, mācīties valodu utt. Pēc tam esot lielas iespējas. bet brr tur tak auksti, vispār ir daudzi "bet". Noteikti kaut kotādu sākšu reāli apdomāt tikai pēc mācību beigām. Šie trīs gadi man liekas kā mūžība.
pamazām sāku apzināties cik viskautko daudz esmu palaidusi garām pa vasaru. bet tagad svarīgākais ir mācības.