Man vairs nav puisis.
Nē nu ir, bet viņš nav. Kur pie velna viņš ir?
Ja mēs izšķirtos, tad es raudātu, raudātu, raudātu. Katru dienu raudātu, katru nakti raudātu. Bet nevienam ne vārda neteiktu.

Šodien sprotā bijām četras meitenes, jā, es zinu, ka ļoti liela apmeklētība.
Svērāmies un mērījāmies. Kā parasti esmu otra īsākā un pati vieglākā, asinsspiediens ok un redze vnk burvīga.
Mirklīti pirms pēdējās stundas, man likās, ka ir ceturtdiena, un ir palikusi tikai vien diena, ko mācīties. Vispār nav jau pirmā reize, kad teik;su, ka man tiešām nenormāli riebjas trešdienas.

Respektīvi mani gaida garš, garš kultūrvesturisks vakars.
Au revoir!