tikko noslēdzu līgumu. man nav prieks, man nav sajūta, ka gribu tur mācīties, jutos diezgan bēdīgi īstenībā. gāju mājās viena satiku ņikitu, pārmijām pārsi vārdus. viņš arī brauc uz Dāniju un viņa meitene arī viņu gaidīs. neesmu vienīgā vismaz. piezvanīju kamilai un mēs pusstundu norunājām, paspēju caur visai pilsētais iziet. viņa mani visu laiku uzmundrināja un tagad es pat vairs nejūtos tik sūdīgi. kas to zina - varbūt ja ārā spīdētu saulīte es justos citādāk. laiks rādīs, jo palasot priekšmetus liekas interesanti.

p.s.pagaidām mana atslodzes diena turpinās veiksmīgi, bet no virtuves kaut kas garšīgi smaržo, tāpēc nezinu cik ilgi viņa tā turpināsies.