ap 11iem atnācu mājās, man sāp vēders un roka. roka vispār nepatēmu. ienesām kultūras namā naudiņu un lēnā gaitā devāmies pie manis, jo Jancis te atstāja riteni. tie mirkļi ir tik dievīgi, gribas lai nekad nebeidzās tas viss, lai gan beigu termiņš jau ir nolikts. J šodien atnāca bēdīgs un saka, ka palicis tikai mēnesis, es neiznu ko teikt, nezinu kā mierināt, es nezinu kā būs. tas ir tik biedējoši.
pēc darbalaika beigām vēlreiz izstaigajām visas skulptūras, safočējāmies un parunājām ar policistu. bija atbraucis Harijs, kas bija reāli lieki - viss, ko viņš izdarīga bija mana garastāvokļa sabojāšana. grr. annoying!
tā kā neemu gulējusi šonakt gandrīz nemaz, ejot mājās par to vien domāju, ka iekritīšu gultiņā un aizmigšu, pat ēst negribējās, bet kad es ieradzīju, ka mamma uztaisiijusi manu mīļāko ēdienu, es nespēju pretoties un sakrāvu sev uz šķivja dubultlielu porciju, cik es būtu apēdusi parastā situācijā. tas tomēr ir tik jauki, ja ir kāds, kas parūpējas un uztaisa ēst, parunājas ar tevi, dod padomu. varbūt tomēr nevajag steigties pamest mājas. visu tupmāko dzīvi dzīvošu atsevišķi no vecākiem, tagad tomēr jāizbauda ērtības :)