Comments: |
| From: | murks |
Date: | July 26th, 2010 - 02:37 am |
---|
| | | (Link) |
|
Kamēr šādu optimistisko ņēmēju ir tikai daži, tikmēr jau viss kārtībā, un var par tiem gan pasmaidīt, gan paskumt. Bet brīdī, kad viņu kļūst daudz (teiksim, 10% no populācijas), tad situācija krasi mainās - nav jau nekādas jēgas tik lielam daudzumam tos īpašumus atņemt, jo tāpat neviens cits tos nepirks, un māju burkānlauka vidū zviedru pensionāram kā viņu ieguldījumu nez vai parādīsi. Vot i iznāk tāda piespiedu laulība, kur abi viens otru nīst, bet tomēr dzīvo kopā ilgi, un brīžiem pat mazliet laimīgi.
From: | divi_g |
Date: | July 26th, 2010 - 09:26 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nez, no pieredzes (par laimi, ne personīgās) rodas iespaids, ka bankas ir gatavas visu atņemt arī tad, kad optimistu īpatsvars populācijā ir pārsniedzis 10%. Laikam tomēr drīz vien pārdot par dārgu naudu.
bankas sataisījušas NĪ meitas kompānijas, uz kurām noguļas visi nekustamie īpašumi mjortvim gruzom - gaida laikus, kad cenas atkal smaidīs - atņemot kredītņēmējam NĪ tas noņemas nost no bankas (uzreiz izsolē pa nominālu nopērk meita)
From: | divi_g |
Date: | July 26th, 2010 - 10:20 am |
---|
| | | (Link) |
|
Ļoti iespējams. Bet pastāsti to labāk murksam ar viņa optimismu par "piespiedu laulību".
paklausot divig padomam, imformēju, ka bankām tā piespiedu laulība apietas kapeiciņu - par katru šaubīgo kredītu jāpalielina "iesaldētās" naudas apjoms rezervēs kā drošības garants tamdēļ, NĪ tiek ņemti nost bez liekas tielēšanās (starpbanku tiesa kā šķīrējtiesa pieņem lēmumu nedēļas laikā bez kredīta ņēmēja pieaicināšanas) tad tiek rīkota izsole, kurā par nominālo summu tās pašas bankas NĪ kompānija nopērk šo īpašumu - praktiski par atlikušo maksājuma daļu rezultātā: - bankai nav jāpalielina rezerves - nav jācīnās ar kreditoru (to dara parādu piedzinēji) - ar NĪ var rīkoties, ieķīlāt (sev pašai) vai iznomāt vai nopārdot kad pašai ienāk prātā nekādas piespiedu laulības, es saku :) viss tiek atrisināts ātri un bez liekām sāpēm bankai
| From: | murks |
Date: | July 26th, 2010 - 11:02 am |
---|
| | | (Link) |
|
Man šķiet, mēs par bišķi dažādiem gadījumiem runājam — Tu par bezcerīgajiem, es par pārējiem (kuru tomēr ir krietni vairāk).
Cik tālu "viņi" ir tikuši ar tā likuma par kredītņēmēju glābšanu pieņemšanu? Un, ja šo likumu tiešām tādu pieņem, tad vai ir kāds iemesls, kāpēc nevarētu "iebliezt" prasību ST arī visi tie, kam īpašums jau atņemts? ;)
pārējie ir tie, kur katru mēnesi tiek regulāri segti bankas piestādītie rēķini (atbilstoši bankai nav kur piesieties un šamā nevar paņemt un uzmest) - citi ir tie par kuriem rakstīju - starpstadijas būt nevar cik noprotams, tie, kas tagad maksā, maksās arī turpmāk - esot cerība, ka sliktāk vairs nebūšot (es gan tādos gadījumos esmu optimists)
par to ST - diez vai skatīs - likumiem parasti nav atpakaļejoša spēka, tamdēļ arī bankas gatavas iet uz tiesu par tiem līgumiem, kuri noslēgti pirms likuma pieņemšanas
| From: | murks |
Date: | July 26th, 2010 - 12:20 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Vai tad tieši par to šobrīd nav viss stāsts, ka grib pieņemt ar atpakaļejošu spēku, lai palīdzētu "optimistiem"? Tieši tas taču ir tas, par ko cīnās TP un Gorenko un Co, vai tad ne?
man personiski dziļi uzspļaujoša attieksme uz tiem ciktur optimistiem, kas pakļūs zem šī likuma
galvenais, lai šis likums bankām neļautu pūst nākošo NĪ burbuli
a ar optimistiem šamās tiks ātri galā - jau pieminētais līguma ar banku punkts, kas nosaka ka jāinformē par saviem patiesajiem ienākumiem pirms jebkāda bankrota pieteikšanas - aiz kā ļauni nodomi un līguma laušana tiesas ceļā bez bankrota iespējām ;) | |