Ot... es kāreiz gribēju uzsvērt, ka svarīga ir situācija, ka kinderam ir neārstējama slimība kaut kāda vai tml. Un tad, iespējams, Ciba sadotos rokās un izručītu ar, es tam ticu. Bet ja jūzeri dzīvo labāk, kā liela daļa respondentu, tad principā jautājumu var norakt, tā es domāt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, šī iemesla dēļ es atļāvos izdarīt ierakstu savā blogā par to, ka daudz lielāka daļa par ģimenēm ar tiešām traģiskajiem stāstiem (uztaisam traģiskuma termometru - sākot no cik grādiem ir brīv prasīt palīdzību, netopot apsmietam un noķengātam?), ir tādas, kas formāli ir "normālas", taču tām bieži vien ļoti daudz kā trūkst, no daudz kā būtiska ir jāatsakās vai jānopelna uz pārāk sūrien nosacījumiem, taču palīdzību nav kam un kā prasīt, jo formāli viss taču ir kārtībā.
Paldies dievam ir cilvēki, kas neskatās, kādas tev ir drēbes mugurā, pirms palīdzēt, ja palīdzība ir vajadzīga - ar resutrsiem, vai vismaz kādu uzmundrinājumu un morālu atbalstu grūtu izvēļu brīdī. Tie, kam nav iespēju vai noskaņojuma palīdzēt, tie tad lai arī pastāv klusu pie ratiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Traģiskuma termometrs nestrādās, jo nav objektīvu kritēriju. Tas tāpat kā sāpju slieksnis katram cilvēkam ir citādāk. Cits vaimanā un krīt gar zemi no maza pušuma pirkstā, cits iet līdz pēdējam elpas vilcienam un neko nesaka.
Tas viss ir ļoti individuāli, pat ja izslēdzam tur visādu savtīgumu un viltīgumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Overall piebilde pie tēmas: pieļauju, vistu_zaglim tīkamāk dzīvot šajā pasaulē būtu, ja viņš zinātu, ka mammai, piemēram, krīzes brīdī kāds palīdzēs, nevis teiks, zini, tev dēls ārzemēs strādā - nav ne slims, ne kropls, lai viņš pats palīdz!!! Cilvēki vismaz varētu būt iejūtīgāki un - ja paši nepalīdz - tad vismaz nenosodīt tos, kas to dara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, ka viņam tā būtu patīkamāka, bet neesmu manījis, ka viņš uzskatītu, ka pasaule pastāv tikai tāpēc, lai viņam darītu patīkami.
Viņam atkal "sāpju slieksnis" varbūt ir zemāks citādā veidā, un viņš neviļus uzvilkās, dzirdot par probzām cilvēkam, kuram ir visai divdomīga, kaut arī nenoliedzami grūta situācija.
Vai tāpēc nosodīt vistu_zagli par to ka viņš kritiski izteicās par aprakstīto situāciju?
Bet ķēdīte tikmār arvien garāka aug. Vistu_zaglis oponē marijai, Tu oponē vistu_zaglim, es oponēju Tev, jāpagaida kurš oponēs man :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neoponēju. cenšos paplašināt cilvēku līdzjūtības robežas. Var gadīties, ka ir reizes, kad cilvēkam ir jāpadod roka, lai tas nenokristu līdz tam zemajam līmenim, kad palīdzība tiek dota bez iebildēm. ja tiek lūgts palīdzēt, tas tiek lūgts tiem, kuri ir ar mieru vai kuriem ir iespējas palīdzēt, tie, kuriem tādas nav, drīkst pat necelt ausi un lieki nešūmēties (bet varbūt paši paprasīt palīdzību, ja tāda kādreiz ir nepieciešama)

(Reply to this) (Parent)

Hehe, te ir neliels achtungs — dēls ārzemēs nestrādā, tikai dzīvo, strādā viņš joprojām Latvijā ;)

Nu tas, protams, nav par tēmu.

Es jau nenosodu. Es mēģinu vispārināt par tēmu, kurā brīdī cilvēkam patiešām ir Opaņki un vajag palīdzību no malas, a kurā brīdī ir redzams, ka viņi paši, sakožot zobus un mazliet pārkāpjot sev, var atkal normalizēt savu situāciju.

(Reply to this) (Parent)