|
Aug. 30th, 2009|01:34 am |
Nu, šī iemesla dēļ es atļāvos izdarīt ierakstu savā blogā par to, ka daudz lielāka daļa par ģimenēm ar tiešām traģiskajiem stāstiem (uztaisam traģiskuma termometru - sākot no cik grādiem ir brīv prasīt palīdzību, netopot apsmietam un noķengātam?), ir tādas, kas formāli ir "normālas", taču tām bieži vien ļoti daudz kā trūkst, no daudz kā būtiska ir jāatsakās vai jānopelna uz pārāk sūrien nosacījumiem, taču palīdzību nav kam un kā prasīt, jo formāli viss taču ir kārtībā.
Paldies dievam ir cilvēki, kas neskatās, kādas tev ir drēbes mugurā, pirms palīdzēt, ja palīdzība ir vajadzīga - ar resutrsiem, vai vismaz kādu uzmundrinājumu un morālu atbalstu grūtu izvēļu brīdī. Tie, kam nav iespēju vai noskaņojuma palīdzēt, tie tad lai arī pastāv klusu pie ratiem |
|